Konkursa uzvarētāji piedāvājuši muzejam izbūvēt pazemes telpas, kurās veidot krātuves un arī vairākas publikai pieejamas telpas. «Mūsdienās vēsturiskās muzeju ēkas «sirgst» ar to, ka tām nav labu veikalu, restorānu un daudzu tehnisko telpu,» viņš skaidro. Ārpus muzeja paredzēts izveidot savdabīgu zeltītu skatu lūku, pa kuru cilvēki varētu ielūkoties apakšzemes telpās arī no ārpuses. «Varētu teikt, ka tas ir zelta rāmis jaunajai muzeja ēkas gleznai,» projektu apcer J. Dripe. Turklāt projektā esot pievērsta uzmanība arī visu pārējo muzeja telpu, tostarp bēniņu izmantošanas iespējām, un šo darbu par labāko esot atzinusi ne tikai konkursa žūrija, bet arī tās pieaicinātie starptautiskie eksperti.
Konkursa uzvarētāji saņems 10 000 latu prēmiju, kā arī tiks iesaistīti detalizēta rekonstrukcijas projekta izstrādē, kas varētu aizņemt visu 2011. gadu. Rekonstrukciju plānots pabeigt līdz 2014. gadam, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Remonta laikā muzejs apmeklētājiem būs slēgts, tomēr tiks meklētas iespējas daļu ekspozīcijas eksponēt citur, saka LNMM direktore Māra Lāce. Viņa norādīja, ka, par spīti krāšņā foajē radītajam iespaidam, ēka esot ļoti sliktā tehniskā stāvoklī: «Ir problēmas ar elektrību un klimatu telpās.»
Rīgas Tehniskās universitātes profesors, konkursa žūrijas loceklis Jānis Krastiņš uzskata, ka konkursā uzvarējušais projekts «maksimāli palielina ēkas pašvērtību, saudzējot arī tās apkārtējo pilsētvidi».
Konkursā otro vietu un 7000 latu naudas balvu ieguva arhitekti no Igaunijas, bet abas trešās vietas, kurām katrai pienācās 5000 latu prēmija, ieguva latvieši. Šādus rezultātus J.Dripe nodēvēja par Baltijas vienotību. Visi godalgoto projektu maketi apskatāmi LNMM foajē.
Muzeja ēka celta 1903. -1905. gadā. Tā ir XIX un XX gadsimta mijas akadēmiskās arhitektūras celtne, viena no iespaidīgākajām Rīgas bulvāru lokā. Simt gados muzeja ēka nav piedzīvojusi kompleksu kapitālo remontu, un patlaban ēkas tehniskā situācija ir kritiska. Ēka ir fiziski un morāli novecojusi, tā neatbilst starptautiskām mākslas darbu eksponēšanas vajadzībām un to prasību nodrošinājumam. Muzeja rekonstrukcija varētu izmaksāt no 10 līdz 15 miljoniem eiro.
Rekonstrukcijas konkursa žūrijā bez J. Dripes un J. Krastiņa darbojās arī Rīgas domes deputāti Andris Ameriks (LPP/LC) un Sergejs Dolgopolovs (SC), Rīgas būvvaldes vadītājs Andis Cinis, Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs Viesturs Brūzis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, vairāki arhitekti, kā arī muzeja direktore.