Mainīgais bezdarbs
Dānijas Finanšu ministrija nesen pārskatīja izaugsmes prognozes. Ja maijā tika solīta gada izaugsme 1,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad tagad tā pazemināta līdz 0,9%. Nākamgad tiek solīts lielāks kāpums - maijā prognoze 2013. gadam bija 1,5%, tagad tā ir 1,7%.
Dānijas ekonomikas gaidāmā izaugsme (pēc Eiropas attīstīto valstu mērauklas) tiek skaidrota ar, piemēram, valdības īstenoto uzņēmējdarbības atbalsta programmu. Ja Helles Torningas-Šmitas kreisi centriskā valdība, kura nāca pie varas nedaudz vairāk nekā pirms gada, nebūtu īstenojusi šāda veida pasākumus, izaugsmes rādītāji būtu ievērojami zemāki: 0,3%šajā un 1,4% nākamajā gadā.
Vēl viens iemesls uztraukumam ir Dānijas budžeta deficīts, kas tiek prognozēts 1,9% no IKP apmēra šogad un 4% no IKP apmēra 2013. gadā. Savukārt bezdarbs atbilstoši Dānijas Finanšu ministrijas prognozēm līdz gada beigām pieaugs, bet pēc tam lēnām sāks mazināties. Turklāt Dānijas valdība solījusi 2013. gadā radīt 16 tūkstošus jaunu darba vietu.
Cer uz imigrantiem
Lielākās galvassāpes Dānijas valdībai gan rada nevis bezdarbs, bet kvalificēta darbaspēka trūkums. Augsto nodokļu dēļ daudzi izglītoti dāņi izvēlas strādāt ārzemēs, savukārt imigranti uz Dāniju nesteidzas. Imigranti patlaban veido apmēram 6,2% no Dānijas iedzīvotājiem, kas ir nedaudz mazāk nekā vidēji Eiropā, kur šis rādītājs ir 6,6%. Kā aprēķinājusi Dānijas Darba devēju konfederācija, 2020. gadā karalistei būs nepieciešami 150 tūkstoši augsti kvalificētu profesionāļu dažādās ekonomikas nozarēs, sākot ar biotehnoloģijām, bet beidzot ar informāciju tehnoloģijām, un šo cilvēku pieplūdumu spēj nodrošināt galvenokārt imigrācija.
XX gadsimta 90. gados Dānija piedzīvoja ievērojamu patvēruma un labākas dzīves meklētāju pieplūdumu. Atbildot uz to, imigrācijas ierobežošana kļuva par Dānijas Konservatīvās tautas partijas (Det Konservative Folkeparti) galveno tēmu, un, tā kā laikā no 2001. līdz 2011. gadam šī partija bija koalīcijā ar konservatīvi liberālo partiju (Venstre, Danmarks Liberale Parti), tai izdevās panākt, ka Dānijas imigrācijas likumdošana kļūst par vienu no stingrākajām Eiropā, neraugoties uz cilvēktiesību aizstāvju un Briseles kritiku.
Šobrīd imigrantiem ir problēmas saņemt darba un uzturēšanās atļaujas. Papildus stingrajiem imigrācijas noteikumiem augsti kvalificētus ārvalstu speciālistus no Dānijas atbaida arī augstie nodokļi.
Turklāt Dānija pēdējos gados ir bijusi iesaistīta vairākos kulturoloģiskos skandālos, kas noveda pie musulmaņu, tajā skaitā labi izglītotu, nevēlēšanās dzīvot un strādāt Dānijā.
Jāizdabā vēlētājiem
Rezultātā Dānijas mazākuma valdība nonākusi neapskaužamā situācijā, jo valsts iedzīvotāju vairākums nevēlas labklājības kritumu, kas sekotu nodokļu samazināšanai, tieši tāpat kā nevēlas imigrācijas likumu mīkstināšanu, vienlaikus karaliste sāk zaudēt konkurētspēju, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.
Dānijas Rūpniecības konfederācijas apkopotā informācija liecina, ka trešā daļa augsti kvalificēta ārvalstu darbaspēka Dānijā nepaliek ilgāk par 36 mēnešiem.
Ar mērķi piesaistīt augsti kvalificētus ārvalstu darbiniekus, kā arī mudināt tos, kas nevēlas palikt uz dzīvi Dānijā, vismaz valstī aizkavēties ilgāk, karalistes valdība iecerējusi īstenot virkni pasākumu, lai radītu pievilcīgāku vidi augsti kvalificētiem ārzemniekiem. Piemēram, iecerēts šai strādājošo kategorijai pazemināt ienākuma nodokli (kas jau izsaucis daudzu dāņu sašutumu), kā arī samazināt minimālo izmaksājamās darba algas apmēru. Tāpat Dānijas uzņēmēji nākuši klajā ar aicinājumu ieviest trīs gadu zaļās kartes un darba atļaujas, kā arī mīkstināt imigrācijas likumdošanu.
Savukārt pret reformām kategoriski iebilst Konservatīvā tautas partija. Konservatīvajiem gan ir tikai astoņas no 179 vietām parlamentā, kādēļ partija nevar apturēt izmaiņas likumdošanā, taču tās idejas atbalsta ievērojama daļa iedzīvotāju. Kā liecina augustā pēc laikraksta Jyllands Posten pasūtījuma veikta aptauja, 70% Dānijas iedzīvotāju ir vai nu pret izmaiņām esošajā imigrācijas likumdošanā, vai arī vēlas, lai tā kļūtu vēl stingrāka, un tikai ceturtā daļa dāņu neiebilst pret imigrācijas noteikumu liberalizēšanu.
Piedevām vēl H. Torningas-Šmitas valdības popularitāte lēnām, taču nemainīgi krītas un pašlaik atpaliek no opozīcijas par 12%. Viens no kreisi centriskās valdības popularitātes krituma iemesliem ir tieši tās pasludinātais mērķis nodrošināt darbu desmit tūkstošiem Dānijā dzīvojošo imigrantu. Šogad parlaments padarīja maigāku likumu par ģimeņu atkalapvienošanos, atceļot Konservatīvās tautas partijas izveidoto ieceļotāju noderības definēšanas sistēmu, kur vērtēšanas kritēriji bija valodas zināšanas un profesionālās iemaņas. Drīz pēc izmaiņām likumā ģimeņu apvienošanās pieteikumu skaits sasniedza 1,5 tūkstošus.
Tomēr tie ir tikai pussolīši, jo Dānijas valdība spiesta rēķināties ar sabiedrības vairākuma viedokli, kas šobrīd nav imigrantu ieceļošanai labvēlīgs.