Dokumentā teikts, ka ir novērojama narkokarteļu polarizācija, jo aizvien lielākas teritorijas kontrolē karteļi Los Zetas un Sinaloa, no kuriem pirmais tagad ir kļuvis par lielāko.
Ņemot vērā, ka Los Zetas un Sinaloa turpinās savstarpējo nežēlīgo cīņu par ietekmi, bet Meksikas valdība nepārskatīs savu stratēģiju narkokarteļu apkarošanai ar bruņotu spēku, Stratfor prognozē, ka 2012. gadā valstī tiks izliets vēl vairāk asiņu.
1400 ik mēnesi
Kopš 2006. gada, kad toreiz jaunievēlētais Meksikas prezidents Luiss Felipe Kalderons pieteica karu karteļiem, ar narkotikām saistītā vardarbība ir pieaugusi astronomiskos apmēros un 2010. gadā sasniedza augstāko punktu, jo narkokaros bojāgājušo skaits bija gandrīz 15 300.
Pagaidām nav pieejami dati par visu 2011. gadu, bet Meksikas valdības sniegtā informācija liecina, ka no pērnā gada janvāra līdz septembrim ar narkokarteļiem saistīto slepkavību skaits bijis aptuveni 12 900 jeb ap 1400 nāvju ik mēnesi.
Ja gada pēdējos trijos mēnešos mirušo skaits ir bijis aptuveni tikpat liels, tad 2011. gadā kopējais narkokaros nogalināto skaits varētu sasniegt 17 000, lēš Stratfor. Tomēr patiesie skaitļi varētu būt vēl lielāki, jo ir stipri apšaubāms, ka oficiālie dati uzrāda pilnīgi visas slepkavības.
Padziļināta analīze parādījusi, ka vardarbība pārvietojas pa Meksiku, jo dažās pilsētās tā ir samazinājusies, bet citās pieaugusi. Piemēram, ASV pierobežā esošajā Huaresā, kas tiek uzskatīta par valstī bīstamāko pilsētu, 2010. gadā par narkokarteļu savstarpējo cīņu upuriem kļuva vairāk nekā 3100 cilvēku, bet 2011. gadā bojāgājušo skaits samazinājās līdz 1900. Tajā pašā laikā ar narkotikām saistītā vardarbība ir ievērojami palielinājusies virknē citu pilsētu.
Sudrabs vai svins
Meksikas tiesībsargājošās iestādes par vērā ņemamiem spēlētājiem narkotiku tirgū uzskata astoņus karteļus, tomēr tendences rādot, ka par diviem galvenajiem strauji izvirzās Los Zetas, kas pārsvarā kontrolē Meksikas austrumus, un Sinaloa, kas plašāku darbību izvērsis valsts rietumos. Abi varenie dažādos veidos pakļauj mazākos karteļus, vai arī tie paši pieslienas kādai no pusēm. Paņēmienu, kā Los Zetas un Sinaloa piespiež ar sevi sadarboties, raksturo meksikāņu izteiciens «Plata o plomo» («Sudrabs vai svins»), kas nozīmē, ka lietā tiek likta kukuļošana vai vardarbība.
Tiek uzskatīts, ka Sinaloa priekšroku dod «sudrabam», uzpērkot ierēdņus un policistus. Šis kartelis bieži piegādā varasiestādēm svarīgu informāciju par konkurentiem, to izmantojot kā ieroci cīņā ar citiem karteļiem.
Turpretī Los Zetas, kuru izveidoja bijušie Meksikas armijas īpašo uzdevumu vienības karavīri, savus mērķus pārsvarā panāk ar iebiedēšanu un vardarbību. Stratfor uzskata, ka tieši savas brutalitātes dēļ Los Zetas kļuvis par ietekmīgāko narkokarteli Meksikā.
Kaut arī kartelis pērn zaudēja 17 augstākā ranga bosu, tas 2011. gadā savus «taustekļus ir piesūcis» 17 no 32 Meksikas štatiem. Los Zetas sīkstums ir saistīts ar tajā pastāvošo hierarhiju, kur, līdzīgi kā armijā, ikviens loceklis sevi ir gatavs pierādīt caur uguni un ūdeni, lai nokļūtu augstākā pozīcija. Tieši tādēļ kartelim lielas galvassāpes nesagādā katra lielāka vai mazāka bosa nogalināšana vai apcietināšana.
Uz pamieru necerēt
Domājams, ka pašreizējais Meksikas prezidents L. F. Kalderons savā sestajā (un pēdējā, jo Meksikā prezidentu ievēl uz vienu termiņu) prezidentūras termiņa gadā nemainīs stratēģiju cīņā pret narkokarteļiem un galveno uzsvaru liks uz 45 tūkstošiem karavīru, kas visā valstī ir izvietoti tieši šī uzdevuma veikšanai.
«Vienīgais veids, kā Meksikas valdība var samazināt vardarbību, ir atļaut vienam kartelim kļūt par dominējošo valstī vai arī panākt sava veida pamieru starp diviem lielākajiem valsts karteļiem,» teikts Stratfor ziņojumā.
Šāds attīstības scenārijs pagaidām šķiet nereāls, bet, kamēr pastāvēs narkotiku kontrabandas dzīslas, kas ved uz 13 miljardu dolāru (7 miljardi latu) vērto ASV narkotiku tirgu, tikmēr karteļi ar visiem iespējamiem līdzekļiem cīnīšoties par to kontroli. Bet tas nozīmē, ka šajā gadā narkokaros bojāgājušo skaits var būt visu laiku lielākais.