2013. gada nogalē par bankrotu paziņoja Eiropas piektais lielākais sadzīves elektropreču, to vidū ledusskapju, veļas un trauku mazgājamo mašīnu, ražotājs, 1956. gadā izveidotais Fagor Electrodomesticos.
Neiespējamais bankrots
Fagor vēl nesen ne tikai pārvaldīja 13 rūpnīcas piecās pasaules valstīs un septiņus dažādus zīmolus (bez paša Fagor zināmākais ir Edesa), aizņemot 5% visas pasaules sadzīves elektropreču tirgus, bet arī bija pašiem uzņēmuma strādniekiem piederošs kooperatīvs, viens no Spānijas Basku zemes ikoniskās kooperatīvu korporācijas Mondragon (nosaukts Mondragonas pilsētiņas, kurā sākās Basku zemes kooperatīvu kustība un kur atrodas korporācijas centrālā mītne, vārdā) biedriem.
Šīs apvienības, kura ietilpst Spānijas lielāko uzņēmumu pirmajā desmitniekā, dalībnieki ir savos lēmumos un finansiāli patstāvīgi Basku zemes kooperatīvi un to dibināti uzņēmumi, bet Mondragon koordinē dalībnieku sadarbību, kopējās finanses un projektus. Pašu strādnieku pārvaldītie (pēc principa - viens dalībnieks - viena balss) kooperatīvi tiek uzskatīti par efektīvāku un elastīgāku pārvaldes formu nekā tradicionālās akciju sabiedrības, tāpat Mondragon dalībnieku savstarpējā atbalsta un solidaritātes dēļ kāda korporācijas dalībnieka bankrots līdz šim tika uzskatīts par faktiski neiespējamu, un šo iemeslu dēļ Fagor darbības apturēšana izraisīja plašu ažiotāžu.
Vairāku apstākļu kopums
Kā norāda The Wall Street Journal, Fagor problēmas radīja vairāki apstākļi. Uzņēmums vēl pirms krīzes sākuma ievērojami paplašināja darbību aiz Spānijas robežām, sākot konkurēt ar pasaules vadošajiem sadzīves elektropreču ražotājiem, tādiem kā Bosh vai Elektrolux, to tradicionālajos tirgos, galvenokārt Eiropā, kas prasīja papildu izdevumus.
Savukārt, sākoties krīzei, plīsa Spānijas celtniecības burbulis, un Fagor kā Spānijas lielākais iebūvējamās tehnikas ražotājs zaudēja būtisku daļu ienākumu. Tāpat strauji kritās Eiropas patērētāju pirktspēja un pieprasījums pēc sadzīves elektroprecēm kopumā. Visbeidzot atšķirībā no konkurentiem Fagor kā strādniekiem piederošs kooperatīvs nespēja pārcelt ražotnes uz, piemēram, Ķīnu un sāka zaudēt cenu cīņā.
Rezultātā Fagor pārdošanu apjomi 2012. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, nokritās par vairāk nekā trešdaļu - līdz 1,17 miljardiem eiro un 2013. gadā turpināja kristies, kādēļ uzņēmums kopš 2009. gada strādāja ar zaudējumiem, neraugoties uz algu samazināšanu par 20%. Savukārt Fagor parādi finanšu iestādēm un citiem Mondragon grupas uzņēmumiem 2013. gada oktobrī bija sasnieguši 850 miljonus eiro, uzņēmums apturēja ražošanu, kā arī iesniedza pieteikumu aizsardzībai pret kreditoriem.
Atbilstoši Spānijas likumdošanai šādos gadījumos tiek doti četri mēneši, lai vienotos ar kreditoriem un izstrādātu restrukturizācijas plānus. The Economist raksta, ka Fagor bija iecerējis pārtapt no kooperatīva par akciju sabiedrību un pārcelt visu ražošanu uz Poliju, bet likviditātes atjaunošanai, pēc Fagor aprēķiniem, bija nepieciešama samērā neliela summa - 170 miljoni eiro. Tā kā sarunas ar Fagor kreditoriem par parāda refinansēšanu un mēģinājumi atrast līdzekļus ASV augsta riska investīciju fondos noslēdzās neveiksmīgi, uzņēmums vērsās pēc palīdzības pie Mondragon, kā arī Basku zemes un Spānijas valdībām.
Punktu pielika Mondragon
Jautājums tika skatīts Mondragon Ģenerālajā padomē (faktiski - pārējo federācijas kooperatīvu pārstāvju balsojumā), un Fagor kā viens no Mondragon dibinātājiem un vecākais no Basku zemes kooperatīviem, ar kura tiešu atbalstu izveidots liels skaits citu kooperatīvu, pamatoti cerēja uz federācijas atbalstu - gan tāpēc, ka Mondragon finanšu institūtā Caja Laboral tiek uzkrāti līdzekļi īpaši šādiem gadījumiem un gandrīz sešdesmit gadu laikā citi kooperatīvi ne reizi nebija atteikušies palīdzēt grūtībās nonākušajiem biedriem, gan arī tāpēc, ka aprēķini liecināja -Fagor bankrota radītie kopējie zaudējumi apvienības uzņēmumiem sasniegs vismaz 480 miljonus eiro. (Ar Fagor lielākā vai mazākā mērā bija saistīti vairāk nekā 50 federācijas uzņēmumu, galvenokārt komplektējošo daļu piegādātāji.)
Tomēr Mondragon atteicās palīdzēt Fagor, paziņojot - apvienība uzskata, ka Fagor vairs neatbilst tirgus prasībām, un līdzekļu piešķiršana nesekmēs tā konkurētspējas atjaunošanu, it īpaši ņemot vērā, ka kopš krīzes sākuma Mondragon jau investējis Fagor 300 miljonus eiro, kas nav novedis pie situācijas uzlabošanās. (Pēc Financial Times rīcībā esošās informācijas, pret līdzekļu piešķiršanu Fagor bija visi trīs Mondragon flagmaņi - Eroski, Caja Laboral un liftu ražotājs Orona, turklāt jāņem vērā, ka tas ir šo kooperatīvu biedru, nevis vadības lēmums.)Uzreiz pēc Mondragon atteikuma palīdzēt uzņēmumam atteicās arī Basku zemes valdība, bet uz Spānijas labējās valdības, kura nekad nav jutusi simpātijas pret basku kooperatīvo sociālismu, atbalstu neviens pat īpaši pat necerēja, un tāpēc pērnā gada nogalē Fagor paziņoja par bankrotu, negaidot līdz likumā atļauto četru mēnešu termiņa beigām.