Kompānija un tās uzraugi norāda, ka nav pamata runāt par uzņēmuma finansiālām grūtībām. «Katrs individuāls gadījums vēl neliecina par problēmām,» norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Savukārt RSK apgalvo, ka pašlaik izskata iespēju uzlabot maksājumu plūsmu.
Ilgst gadiem
«Kaut arī man ir polise, ārsts teica, ka būs jāmaksā skaidrā naudā. Tikai tāpēc, ka viņam ar RSK ir problēmas sadarboties, jo uzņēmums ilgstoši nepārskaita naudu,» stāsta Ieva no Aizkraukles. Viņa tā arī darījusi - samaksājusi 10 latus un tad ar čeku devusies pie apdrošinātāja, taču naudu atgūt nenācies viegli. Terapeits Valdis Grīgs, pie kura sieviete ārstējusies, skaidro, ka jau «gadu gadiem» RSK kavē maksājumus trīs līdz četrus mēnešus un šogad norēķins vēl nav bijis. «Es esmu tikai viens no daudziem,» viņš uzsver.
To apstiprina arī Rīgas veselības centra Pļavnieki valdes priekšsēdētāja Inese Pētersone: «Kad mēs zvanām un sakām, lai ātrāk pārskaita naudu, jo ir jāmaksā algas, mums atbild - mēs vēl neesam datus apstrādājuši.» Izvirzīt pretenzijas pret RSK centram nav juridiska pamata, jo 1996.gadā noslēgtajā līgumā ir skaidri minēts, ka kompānija var nenorēķināties līdz dokumentu pārbaudei un apstrādei. Pagaidām centrs līgumu ar RSK nelauž, jo klientu vidū ir daudz vecu cilvēku, kuriem RSK polises sedz pacientu iemaksas.
RSK taisnojas, ka šāds kontroles princips, kad norēķins notiek tikai tad, kad čeki ir rūpīgi pārbaudīti, izveidojies vēsturiski. «Piekrītam, ka mūsu piesardzība, no vienas puses, paildzina periodu, kurā tiek veikts norēķins ar ārstniecības iestādi, bet, no otras puses, pasargā veselības polišu īpašniekus no regresa prasībām, kā arī no atsevišķu ārstu apkrāpšanas mēģinājumiem,» skaidro RSK pārstāve Ildze Vārna.
Cik sadarbības līgumu pēdējā laikā ir lauzti, RSK atsakās nosaukt, vien norāda iemeslus - cenu politika, neatbilstoši pakalpojumu izcenojumi, uzticamības zudums, iespējams, arī RSK norēķinu politika. I.Vārna apstiprina, ka ir saņemti lūgumi paātrināt maksājumu kārtību, jo ekonomiskā lejupslīde ietekmē arī medicīnas iestādes. Taču par klientu trūkumu RSK nesūdzas: «Esam vieni no retajiem apdrošinātājiem, kuriem parakstīto prēmiju apjomi [šogad] ir pieauguši - par 13%.»
Privatizācija...
Tiesa, šaubas par to, vai kompānija strādā pietiekami efektīvi, radušās ik pa laikam. Pirms diviem gadiem bijušais apdrošināšanas kompānijas Balta valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins Dienai atzīmēja, ka RSK «nekad nav bijusi kārtīga atdeve no ieguldītā - vienmēr bijusi minimāla peļņa». Savukārt nesen, kad par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu tika atlaista visa uzņēmuma valde, RSK darbinieki paziņoja, ka «kompānijas komercdarbība esot apstājusies, jaunu klientu vairs nav un arī esošie izvēlas citus apdrošinātājus». Tika arī pārmests, ka akcionāra, proti, Rīgas domes atbalstu kompānija nav saņēmusi pēdējos desmit gadus.
FKTK plašākus komentārus par RSK finansiālo situāciju atsakās sniegt, norādot, ka par individuāliem tirgus dalībniekiem to nedara. «Pašlaik RSK licences nav ne apturētas, ne anulētas, ja tam būtu pamats, FKTK rīkotos likumā noteiktajā kārtībā,» saka FKTK pārstāve Agnese Joela.
Jāatzīmē, ka 2006.gadā dome sagatavoja RSK privatizācijas projektu, kuru kā neatbilstošu likumiem tiesā apstrīdēja Balta. Līdz ar to līdz pagājušajam gadam privatizācijas process bija apstājies. Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) saka, RSK jaunajam valdes loceklim uzdots optimizēt RSK izdevumus un uzlabot darbu kopumā, lai ar laiku to varētu privatizēt. «Ja tā būtu Birka viena paša teikšana, nevis 60 deputātu, slimokase jau sen būtu veiksmīgi strādājoša privātkompānija,» piebilst mēra preses sekretāre Kristīne Liepa.