«Problēmas ir plašākas nekā administratīvās robežas,» teic M. Sprindžuks. Viena no tām ir ceļu tīkls un iebraukšanas iespējas galvaspilsētā. Piemēram, pie Baložu pagrieziena korķī jāsēž 12 minūtes, problēmas ir gan Berģu kalnā, gan Maskavas ielā. Tāpat pēdējo gadu fenomens esot iespaidīgie sastrēgumi saulainās dienās no Saulkrastiem līdz Berģiem. M. Sprindžuks atzinīgi vērtē plānoto Brīvības ielas dubliera izbūvi, vienlaikus paužot neizpratni, kāpēc tas būs savienots nevis ar autoceļu A1 (Baltezers-Igaunijas robeža), bet A2 (Vidzemes šoseja). Mārupes mērs Mārtiņš Bojārs (LZS) atgādināja, ka pudeles kakla efekts veidojas vietās, kur novada teritorijā iela izbūvēta platāka, bet, iebraucot Rīgā, tā sašaurinās. Šo tematu turpinot, M. Sprindžuks dalījās arī personīgajā pieredzē par satiksmi no Doles salas uz Rīgu, kas esot kā no dziļiem laukiem. «Uz nākamo licenču dalīšanas posmu var izdomāt gudrāku modeli,» uzskata Ādažu mērs. Viņš arī atgādināja, ka nepieciešama sadarbība starp pašvaldībām stāvparku izveidē pie Rīgas robežas. Šobrīd šo funkciju veic lielveikalu stāvlaukumi. Taču J. Radzevičs atzina - stāvparku modelēšana notikusi pirms desmit gadiem, daļa zemesgabalu jau mainījuši piederību, un neesot vērts «iedzīt kādu plikā laukā», jo kādam stāvparks ir arī jāuztur.
Vēl svarīgs aspekts pašvaldību sadarbībā ir ražošanas un loģistikas centru attīstība. Kā piemērs tika minēta Granīta iela, kura atrodas triju pašvaldību - Rīgas, Stopiņu un Salaspils novada - teritorijā un kurā nav kanalizācijas, tāpēc tur nav iespējams attīstīt ražošanai piemērotas teritorijas. Runājot par ūdenssaimniecības projektiem, J. Radzevičs minēja, ka reizēm tiek izdoti miljoni, lai izbūvētu cauruļvadus, bet gala patērētājiem nav triju līdz piecu tūkstošu eiro, lai pieslēgtos šīm komunikācijām. Par kopīgu problēmu risināšanu tīri saimnieciskā līmenī nākas domāt Berģos, kur vienā ielas pusē ir Rīga, otrā - Garkalnes novads, tāpat uz divu pašvaldību robežas atrodas Dārziņi.
Potenciālās sadarbības aspektu iezīmēja arī RD Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa (Saskaņa), aicinot Pierīgas pašvaldības pārdomāt iespēju izvietot pie sevis pansionātus, kuru uzturēšanu līdzfinansētu Rīga. Pēc viņas uzskata - Labklājības ministrijas īstenotais deinstitucionalizācijas plāns esot «murgs» un pansionāti būšot vajadzīgi.
Sadarbību vairākos virzienos - bez minētajiem arī mežu apsaimniekošana, sadarbība izglītības jomā u. c. - plānots attīstīt darba grupu līmenī, iesaistot Rīgas atbildīgās amatpersonas. Tiesa, pašiem novadu domju vadītājiem īsti neizdevās vienoties, kad šāda tikšanās varētu notikt, jo Pierīgas pašvaldību apvienības darba kārtībā ir arī citi jautājumi, piemēram, priekšlikumi valsts budžeta izstrādē.