«Kad I. Akasaki, H. Amano un S. Nakamura ieguva spilgtus zilās gaismas starus no pusvadītājiem deviņdesmito gadu sākumā, viņi izraisīja apgaismošanas tehnoloģiju fundamentālu transformāciju. Viņu izgudrojums bija patiesi revolucionārs. Kvēlspuldzes tika izmantotas, lai apgaismotu XX gadsimtu. XXI gadsimtu apgaismos ar LED spuldzēm.
Sarkanās un zaļās diodes bija pieejamas jau ilgu laiku, taču bez zilā diapazona gaismas nebija iespējams radīt baltās spuldzes.
LED spuldžu radīšana prasīja trīs desmitu gadu ilgas pūles. Sākot izmantot LED spuldzes, mēs esam ieguvuši ilgmūžīgākas un efektīvākas alternatīvas vecajiem gaismas avotiem. Tā kā aptuveni viena ceturtdaļa pasaules elektrības patēriņa tiek izmantota gaismas radīšanai, LED palīdz taupīt Zemes resursus. LED spuldzes mūžs var ilgt līdz pat 100 tūkstošiem stundu,» teikts Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas paziņojumā par prēmijas piešķiršanu.
Nobela fizikas prēmijas piešķiršanas komitejas priekšsēdētājs Gēteborgas Tehnoloģiju universitātes profesors Pērs Delsings uzsvēra, ka ļoti daudzas lielas firmas mēģinājušas izgudrot jaunus gaismas avotus, taču tām tas nav izdevies. Savukārt šāgada Nobela fizikā prēmiju ieguvušie neatlaidīgi mēģinājuši to izdarīt atkal un atkal, kamēr viņiem tas izdevies.
Kopš 1901. gada Nobela prēmija fizikā piešķirta vēl 196 cilvēkiem.