Interneta vietnē www.rokasgramata.com publiskotie tā dēvētās Ventspils amatpersonu krimināllietas materiāli liecina ne tikai par konkrētu personu un politisko partiju uzpirkšanu, bet arī pieliek punktu pieļāvumiem, ka Lemberga stipendiāti ir izdomājums, nelabvēļu sacerēta pilsētas leģenda. Krimināllietas apliecina ne tikai politiķu uzpirkšanas faktu, bet arīdzan to, ka tikuši pirkti pavisam konkrēti likumprojekti, piemēram, Komerclikums jeb uzņēmējdarbības «jumta likums», ap kura pieņemšanu 2001. gadā izvērtās pamatīgs riņķa dancis. Tolaik, pirms desmit gadiem, kad Komerclikums ik pa pāris mēnešiem tika «rauts» vaļā, lai pārbīdītu tā spēkā stāšanās termiņu, klīda uzskats, ka runas par daudzajām likuma nepilnībām, tostarp terminoloģiskām, ir tikai aizbildināšanās.
No publiskotajiem krimināllietas materiāliem izriet, ka Komerclikuma jautājuma «risināšanai» nauda atvēlēta arī no Ventspils fondiem. Tiesa, Komerclikums nebūt nav vienīgais piemērs - «materiāli stimulēta» arī citu jautājumu risināšana. Par Ventspils uzņēmēju naudu klāti mielasti, šādas tādas druskas atlekušas ne tikai latvju politiķiem un a/s Latvijas Dzelzceļš, bet, šķiet, arī dažiem ārvalstniekiem. Ļoti ticams, ka tā bijusi maksa par kravu plūsmu pavēršanu Ventspils virzienā.
Tomēr pašreizējā priekšvēlēšanu gaisotnē svarīgākais, neapšaubāmi, būtu savu ietekmi tirgojošo politiķu rīcības izvērtējums - juridiski precīzs un argumentēts, kurš vainagojas ar apsūdzību uzrādīšanu vai vismaz secinājumu, ka tirgošanās ar ietekmi notikusi tik izmanīgi, ka krimināltiesiska vēršanās pret politiskā tirgus darījumu dalībniekiem par šo nodarījumu nav iespējama. Pērkamības faktu jau tas neatceļ.