Mēness vietā Marss
Jau februārī B. Obama nāca klajā ar paziņojumu, ka tiek pārtraukta viņa priekšgājēja Džordža V. Buša apstiprinātā programma Constellation, kas paredzēja amerikāņu triumfālo atgriešanos uz Mēness. Viņaprāt, šī iecere ir pārāk dārga un neefektīva. Vakar izziņotais plāns paredz piešķirt papildu līdzekļus ASV kosmosa aģentūrai NASA, lai attīstītu sarežģītas tehnoloģijas un sagatavotos lidojumiem uz tālākajiem Visuma nostūriem, piemēram, Marsu.
Šāgada beigās «pelnītā atpūtā» nosūtīs vairākkārt izmantojamos kosmosa kuģus, tāpēc amerikāņiem būs nepieciešams radīt jaunus kosmiskos transportlīdzekļus, ko izmantos kravu piegādei Starptautiskajai kosmosa stacijai (SKS). Šo funkciju B. Obama paredzējis nodot privātā sektora rokās, uzskatot, ka tā būtu efektīvāk un lētāk. Privātajām kompānijām tiks piešķirti seši miljardi dolāru (trīs miljardi latu) nesējraķešu un kosmosa kuģu radīšanai. Līdz tam nokļūšanai SKS tiks izmantotas Krievijas kosmiskās raķetes Sojuz, kas gan izmaksās ļoti dārgi - aptuveni 50 miljonus dolāru (25,5 miljoni latu) par vienu apkalpes locekli, vēsta CNN.
Līdz 2015. gadam paredzēts izveidot jauno amerikāņu kosmisko raķešu uzmetumu. Lielas celtspējas raķetes nepieciešamas, lai veiktu daudz tālākus lidojumus orbītā, nekā to atļāva līdz šim izmantotie kosmosa kuģi.
Jaunais plāns paredz tuvāko piecu gadu laikā palielināt NASA budžetu par sešiem miljardiem dolāru (trīs miljardi latu) un līdz 2012. gadam radīt 2500 jaunu darbvietu Floridā bāzētajā Kenedija kosmosa centrā.
Pilnībā no Constellation programmas nav plānots atteikties, jo kosmiskā kapsula Orion, ar kuru uz Mēness bija paredzēts nogādāt astronautus, kalpos, lai avārijas gadījumā apkalpe varētu evakuēties no SKS.
Ārmstrongs pret
Tomēr B. Obamas plāna kritiķi uzskata, ka atteikšanās no Constellation un iecere izmantot krievu kosmosa kuģus padarīs amerikāņus par kosmosa izpētes pastarīšiem. «Bez zināšanām un pieredzes, ko sniedz līdzšinējo kosmosa kuģu izmatošana, ASV, visticamāk, nokritīs līdz viduvējības līmenim,» teikts publiskajā vēstulē, ko parakstījis arī pirmais cilvēks uz Mēness Nīls Ārmstrongs.
Vairāki likumdevēji, kas nāk no reģioniem, kur atrodas NASA centri, informē, ka, beidzot lidojumus ar daudzkārt izmantojamajiem kosmosa kuģiem, darbu zaudēs līdz septiņiem tūkstošiem cilvēku. Citi uzskata, ka jaunais plāns veicinās NASA attīstību. «Tas mums ļaus veikt iedvesmojošus atklājumus, zinātnisko un pētniecības darbu - lietas, ar kurām aģentūra vienmēr bijusi pazīstama,» uzskata NASA vadītājs Čārlzs Boldens.