Iepazīstoties ar vienošanās saturu, domes opozīcija vaino A.Šleseru viena uzņēmuma lobēšanā. Tā ir arī pret iespējamu azartspēļu zāles atvēršanu uz Daugavas.
Citi nepieteicās
Vicemēra birojā par kazino nekas nav zināms, savukārt konkursa nerīkošanu A.Šlesera padomnieks Ģirts Dripe sauc par «vecu tēmu, kas ir izrunāta». Konkurss par tiesībām pietauvoties krastmalā nav bijis nepieciešams, jo iecere pieder konkrētajam uzņēmumam. «Ideja pietiekami ilgi bija publiski karsta tēma, bet neviens cits nepieteicās,» piebilst Ģ.Dripe.
19.janvārī vienošanās ar P.V.B. nostiprināta rakstveidā, jo tam novembrī piekrita Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome. Tā gan uzskatāma tikai par koordinējošu institūciju, kas nevar runāt visas domes vārdā, taču uz to Ģ.Dripe atbild, ka nodomu protokolam nav līguma spēka. Par līguma slēgšanu ar P.V.B. varēs runāt tad, kad būs noslēdzies konkurss par atpūtas un izklaides vietas vizuālo noformējumu apmēram 700 metru garajā Daugavas krastmalas posmā; to rīkos pats uzņēmums. Pagaidām nav noteikts, pēc kādiem nosacījumiem P.V.B. nākotnē varētu ļaut pietauvot peldošās piestātnes.
«Ja mums būtu vēl deviņas krastmalas, varētu vienu arī atdot, bet mums līdzvērtīgu vairs nav,» iebilst domnieks Jānis Mārtiņš Skuja (PS) un uzsver, ka «Rīgā ir vietas, kuras neatkarīgi no tā, vai tu nāc vai nenāc pirmais, tu nedrīksti vienkārši tāpat dabūt». Viņš sazinājies ar Londonas, Parīzes, Amsterdamas un citu Eiropas pilsētu mērijām un saņēmis atbildi, ka tur par iespēju izvērst aktivitātes uz ūdeņiem ar tauvošanās iespējām pilsētā tiek izsludināts konkurss starp vairākiem uzņēmējiem. Arī Rīgai investors būtu jāmeklē šādā ceļā, nevis «jāatdod vieta čomiem».
Citiem jārunā ar P.V.B
Kā apgalvo P.V.B. pārstāvji, viņiem sarunas ar Rīgas domi par projekta Riga Marine City īstenošanu sākušās jau 2004.gadā, bet «dažādu birokrātisku šķēršļu dēļ projekta virzība notika lēni». Taču atlika P.V.B. līdzīpašniekam Jurim Videniekam pērn oktobrī vērsties ar iesniegumu tieši pie vicemēra, kā tūlīt tika sagatavots lēmumprojekts par krastmalas iznomāšanu viņa firmai uz 12 gadiem par summu pieci lati gadā par krastmalas metru. Informācijai parādoties medijos, jautājums no darba kārtības tika negaidīti izņemts.
J.Videnieks, kurš par toreizējā satiksmes ministra A.Šlesera padotības iestāžu naudu apceļojis pasauli, aicinot latviešus atgriezties mājās, tagad Dienai apgalvoja, ka projektā nav iesaistīts. Uzņēmumu reģistra datubāzē pieejamā informācija gan liecina, ka P.V.B. īpašnieks ir viņš un pastarpināti caur firmu Baltic Strategic Security Alliance arī Pāvels Makacevičs un bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadošais darbinieks Arnolds Babris, kura vārds savulaik piesaukts neapstiprinātās norādēs uz slepenā dienesta iespējamo saikni ar kontrabandu. P.V.B. valdes loceklis ir bijušais VDK darbinieks, tagad tranzītuzņēmējs Jurijs Šabašovs.
Tagad attīstītājiem, kas arī šajā 11.novembra krastmalas posmā vēlas veidot savas piestātnes komerciāliem nolūkiem, būs jāvienojas ar P.V.B., par to liecina jau minētās padomes lēmums. Firmas pārstāvis Visvaldis Klintsons stāsta, ka interese no citiem uzņēmējiem pieaug, bet neko vairāk neatklāj. Viņš arī nekliedē bažas par kazino izveidi: «Ja likums atļaus, tādu iespēju izskatīsim.»