Palameika startēja pirmajā kvalifikācijas grupā, kurā sportistēm sacensības piektdien sākās jau pulksten 8.30 pēc Latvijas laika. Tomēr agrīnais starts nebija par iemeslu ļoti pieticīgajam rezultātam, jo iesildīšanās laikā viss esot bijis kārtībā un nekas neesot liecinājis par fiasko. Pirmajā mēģinājumā sasniegtie 53,70 metri bija vienīgais ieskaitītais mēģinājums. Ārpus finālsacensību dalībniekiem Madara bija palikusi tikai savā pirmajā startā augstākajā līmenī 2009. gada pasaules čempionātā Berlīnē. Nākamajā gadā Eiropas čempionātā (EČ) tika sasniegta augstā 8. vieta, arī 2011. gada PČ Tegu, 2012. gada EČ Helsinkos un 2012. gada olimpiskajās spēlēs (OS) Londonā Palameika iekļuva labāko divpadsmit skaitā.
Līna Mūze otrajā mēģinājumā sasniedza 60,29 metrus, un tobrīd tas bija 11. labākais rezultāts. Diemžēl pēdējā metienu sērijā Līnu apsteidza trīs šķēpmetējas. Šrilankas pārstāve Nadīka L. Babaranda Lijanage kā pēdējā ar 60,39 metriem aizpildīja finālsacensību divpadsmitnieku. Mūze gan pelnījusi uzslavu, ka pēc uzvaras Eiropas U-23 čempionātā un lieliskā personiskā rekorda Latvijas čempionātā Jēkabpilī (61,97 m) spēja saņemties vēl vienam atbildīgam startam.
Telefonsarunā ar Latvijas delegācijas vadītāju Maskavā Ievu Zundu vairāk gan interesēja, kas īsti notika Madarai Palameikai. «Viņa pati nesaprot neveiksmes iemeslus. Jutusies labi, iesildīšanās laikā šķēps lidojis pietiekami tālu, laikam jau «pārdega». Negribas Madarai īpaši pārmest, jo viņa pēdējos gados ir bijusi viena no stabilākajām vieglatlētikas komandā, allaž spēja pārvarēt kvalifikācijas barjeru. Katram sportistam pienāk reize, kad kaut kas tomēr noiet greizi.
Mūzei laikam neko nevar pārmest...
Līnas startu es vērtēju gandrīz kā izcilu. Viņai sezonas galvenās sacensības bija Eiropas U-23 čempionāts, kurā Līna izcīnīja zelta medaļu. Pasaules čempionātā šķēps lidoja vēl tālāk, tāpēc patiešām žēl, ka tik maz pietrūka, lai iekļūtu finālsacensībās.
Latvijas čempionātā Jēkabpilī Līna startēja pēc pretsāpju injekcijas saņemšanas. Maskavā viņai netraucēja muguras savainojums?
Sportiste nesūdzējās par veselības likstām, tad jau viss bija kārtībā.
Pirmo reizi, kopš 1993. gada Latvija ar savu komandu startē Pasaules čempionātā, neviens mūsu atlēts neiekļuva labāko desmitniekā?
Tāpēc ir nedaudz skumīgi, tomēr uzskatu, ka deviņdesmit procentu mūsu sportistu startēja atbilstoši savām spējām. Šis tomēr ir pēcolimpiskais gads, kurā parasti ir novērojams rezultātu kritums. Jebkurā gadījumā es gribu uzteikt arī Laumu (Grīvu), Lauru (Ikaunieci), Vadimu (Vasiļevski) un mūsu soļotājas. Nākamgad būs Eiropas čempionāts, sāksies nopietnāka gatavošanās nākamajai olimpiādei Riodežaneiro, tāpēc, domāju, noteikti būs augšupejoša tendence.
No kuriem vieglatlētiem pēc gada Eiropas čempionātā varam gaidīt vietas labāko desmitniekā?
Jau nosauktajiem. Arī U-23 čempionātā sevi labi apliecinājušajiem - Zigismunda Sirmā, Līnas Mūzes un Rolanda Štrobindera. Zinu, ka pēc bērniņa dzimšanas Aiga Grabuste ļoti nopietni atsākusi trenēties. Viņa noteikti būs pretendente uz augstu vietu, jo gribēs sevi apliecināt. Pēc traumu izārstēšanas atgriezīsies skrējēja Poļina Jeļizarova un lodes grūdējs Māris Urtāns. Iespējams, sprinteris Ronalds Arājs būs atkal gatavs pacīnīties par augstu vietu Eiropā.