Tas notika vairākas reizes. Atgriezies Somijā, Pēteris konstatēja, ka samaksājis Ls 1260. «Zvanīju uz TAVA sūdzību telefonu, reakcija bija - dodiet adresi, nogriezīsim viņiem rezervāciju. Sacīju, ka gribu atrisināt problēmu pēc būtības, jo cietīs arī citi. Attieksme bija nevarīga,» saka viņa ģimenes draudzene Aija.
Šis gadījums liecina, ka policijai pazīstamajai problēmai, kad tūristus krogos ievilinājušas vietējās daiļavas pasūta astronomiskas cenas dzērienus, pievienojusies krāpšana ar kartēm. Nesen problēmai uzmanību pievērsa Somijas policija. Interneta forumos par to ziņu netrūkst. Policija apgalvo, ka viņiem par to nav nevienas lietas, lai gan divos trijos gadījumos esot pazīmes. Kopš tūristu krāpšana pirms vairākiem gadiem kļuva aktuāla, neviena lieta nav nodota prokuratūrai apsūdzības uzrādīšanai, nerunājot par tiesu.
Viens iemesls - tūristi izvēlas aktīvi nekarot, jo svešā valstī to izdarīt ir grūti. Sveši likumi, valoda, iztērētais laiks, nauda. Stigma, ka pats vainīgs, jo iedzēris. Gadījumos ar kartēm policija par krāpšanu uzskata tikai datu kopēšanu. Runājot par Pēteri, kurš neprot latviski un nevar nolasīt termināļa paziņojumu, Rīgas rajona policijas priekšnieks Ints Ķuzis saka: «Bet kāpēc viņš ievada vairākkārt? Ja man nestrādā, es dodu otru karti vai maksāju skaidrā. Viņš pats ir labprātīgi piekritis darījumam. Viņš pats ir samaksājis.» Šādi gadījumi esot jārisina tiesā civiltiesiski bez kārtības sargu iesaistes.
Somi nikni
Tā nedomā Somijas policija. Tā šogad lūdza Latvijas prokuratūrai izmeklēt 45 lietas, par kurām tūristi ziņo pēc atgriešanās (krāpšanu bieži konstatē pēc kredītkartes izraksta saņemšanas, Rīgā ziņojumam pietrūcis laika vai uzticības vietējai policijai). Izmeklētājs Larss Henriksons stāsta, ka daļā gadījumu vietējās meitenes, kas vienmēr darbojas divatā, uzaicina tūristus no viesnīcas bāra uz citu netālu lokālu. Apkalpotāji atnes dzērienus, pirms kas pasūtīts. Kad tūristi mēģina iebilst, uzrodas būdīgi apsargi un ar draudiem piespiež ievadīt PIN. «Ja atteicās, piekāva vai lika dzert sazāļotu dzērienu, novedot rīcībnespējīgā stāvoklī.»
Citos gadījumos cilvēki bārā dzēruši alu, bet saņēmuši rēķinu par vairākiem simtiem latu ar dārgu šampanieti utt. Ja atteikušies maksāt, ticis draudēts. Kad vēlējušies zvanīt policijai, atņemti telefoni. No kartēm vidēji noņemti 500 -5000 eiro atkarībā no limita. «Protams, visos gadījumos figurē alkohols, jo runa ir par pārspīlētiem rēķiniem. Taču tas ir mazsvarīgi. Cietušā stāvoklis neattaisno noziegumu,» viņš norāda. «Daudzi policijas ziņojumi un tas, ka viss turpinās, liecina, ka pārkāpumi jāizmeklē daudz profesionālāk un efektīvāk. Dažviet mēs redzam, ka vietējā policija cietušo ziņojumus nav uztvērusi nopietni.» Nevienā citā ES valstī pret somiem neesot tik daudz noziegumu kā Rīga.
Grūti? Vai negribas?
No 87 pērn ierosinātajiem kriminālprocesiem, kuros cietuši ārvalstnieki, tikai pieci bijušas laupīšanas. 51 gadījums saistīts ar krāpšanu naktsklubos. Tos policija ierosināja tikai pēc prokuratūras pieprasījuma. «Neredzu pamatu teikt, ka likumam ir trūkumi - to varētu, ja būtu savākta visa informācija, izmeklēta lieta un mēs pa visiem nevarētu izdomāt, ko apsūdzēt. Taču ir lietas, kurās veiktas tikai dažas izmeklēšanas darbības,» saka virsprokurors Ainārs Meisters. «Attieksme ir apmēram - ārzemnieki paši apdzērušies, samaksājuši 2000-3000 latu, paši neko neatceras.»
I.Ķuzis ir patiesi aizvainots - prokuratūra nevēloties uzņemties atbildību un atzīt, ka nav nozieguma sastāva. Tos esot ļoti grūti izmeklēt, jo ārzemnieki nebrauc atpazīt cietušos un reibuma dēļ mēdz neatcerēties notikumu. Jāpierāda katra bārmeņa vai oficianta vaina, jo pret juridisko personu - klubu - vērsties ar likumu nevar u.c. Prokuratūra piekrīt, ka lietas ir grūtas. Taču fakts, ka nav nevienas apsūdzības vai sprieduma, ka pāris klubu, kuru vārdi atkārtojas visur, nav slēgti, liecina, ka trūkst patiesas gribas - visās iesaistītajās pusēs. «Es gadiem runāju, bet attieksme no politiķiem un citiem ir - vazājas te, piečurā Rīgu, pareizi ir, ka viņus kāš,» saka I.Ķuzis. «Šo problēmu nevar atrisināt ar represīvām metodēm. Ir jāierobežo uzņēmējdarbība, kas nav policijas funkcija. Es viens to nevaru atrisināt. Nevaru.»