Par latviešiem un līviem uzskata cilvēkus, kuru priekšteči no 1881. gada līdz 1940. gada 17. jūnijam dzīvoja Latvijas teritorijā, piederēja latviešiem vai līviem un kuriem ir latviešu valodas prasmes. Par trimdiniekiem uzskata cilvēkus (un to pēcnācējus), kuri 1940. gada 17. jūnijā bija Latvijas pilsoņi un kuri no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam bēga no PSRS vai Vācijas režīma vai tika deportēti.
Lai iegūtu Latvijas pilsonību, trimdiniekiem vai nu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), vai Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs jāiesniedz iesniegums ar lūgumu uzņemt Latvijas pilsonībā, kā arī personu apliecinoši dokumenti. Tiem pilsonības pretendentiem, kuri nav trimdinieki, bet uzskata sevi par latviešiem vai līviem (izceļoja no Latvijas pirms 1940. gada 17. jūnija), līdztekus citiem dokumentiem jāiesniedz arī latviešu valodas prasmi apliecinošs dokuments, kuru izsniedz pēc Latvijā veiktas latviešu valodas prasmes pārbaudes. Lēmumu par pilsonības piešķiršanu vai atteikumu pieņem viena gada laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas PMLP.
PBLA pārstāvniecības vadītājs Latvijā Jānis Andersons Dienai stāstīja, ka ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, līviem un trimdiniekiem pagaidām vēl nav skaidra pieteikšanās kārtība Latvijas pilsonībai, jo likuma grozījumi pieņemti tikai 9. maijā: «Mēs noteikti visu informāciju par Latvijas pilsonības iegūšanu ievietosim PBLA mājaslapā, kā arī uz tikšanos ar centrālo mītnes zemju organizāciju pārstāvjiem esam uzaicinājuši PMLP pārstāvjus. Tā ka informācija trimdā tiks izplatīta.»
Savukārt Latvijas pilsoņi varēs saglabāt pilsonību, ja paralēli būs ieguvuši atļauto valstu pilsonību ar īpašu Ministru kabineta rīkojumu vai laulības un adopcijas gadījumos. Grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonību ir iespējams saglabāt, ja līdztekus tai tiek iegūta kādas citas Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts un NATO dalībvalsts pilsonība, kā arī Austrālijas, Brazīlijas un Jaunzēlandes pilsonība. Tas nozīmē, ka, iegūstot, piemēram, Kanādas pilsonību, Latvijas pilsonība tiek saglabāta, taču to anulē, ja tiek iegūta Krievijas pilsonība. Ja Latvijas pilsone apprecas ar Krievijas pilsoni un automātiski iegūst Krievijas pilsonību, šādā gadījumā Latvijas pilsonība tiek saglabāta, tas pats attiecas uz adopciju. Latvijas pilsoņu bērniem ir pieļaujama dubultpilsonība ar jebkuru valsti, taču, ja tā ir tā sauktās neatļautās valsts, piemēram, Krievijas, pilsonība, tad no pilsonības sasniegšanas brīža līdz 25 gadu vecumam jaunietim jāizvēlas, kuras valsts pilsonību tas vēlas saglabāt. Šis pienākums neattiecas uz Latvijas pilsoni, kuram Latvijas pilsonība reģistrēta kā trimdinieku pēctecim.
Paplašinoties pilsoņu lokam, paplašinās arī potenciālo vēlētāju loks, kas ir svarīgi, domājot par nākamgad paredzētajām Saeimas vēlēšanām. Politologs Ivars Ījabs Dienai gan atzina, ka šāds skaits cilvēku ir pārāk niecīgs, lai ietekmētu nākamā gada Saeimas vēlēšanu iznākumu. Tam piekrīt arī vēsturniece un politoloģe Ilga Kreituse, kura Dienai norādīja, ka daudzi ārvalstu latvieši Latvijas pilsonību iegūs kultūrvēsturisku un sentimentālu iemeslu dēļ, nevis tāpēc, ka interesētos par reālo dzīvi un politiku Latvijā. Tajā pašā laikā I. Kreituse uzsvēra, ka jāatvieglo vēlēšanu iespējas ārpus Latvijas, jo tas ir būtisks šķērslis ārvalstu latviešiem piedalīties vēlēšanās.