Tā bija Latvijas debija Eiroradio ikgadējā starptautiskajā Pūpolsvētdienas projektā _Palm Sunday_, kuru pārraidīja 12 valstīs. Savukārt nākamajā dienā (Pūpolsvētdienā) mūzikas brīnumu, ar četrām vīru balsīm un saksofona improvizācijām piepildot Rīgas Doma baznīcu, klausītājiem piedāvāja ievērojamais britu _The Hilliard Ensemble_ kopā ar Norvēģijas džeza un pasaules mūzikas slavenību - saksofonistu, dabas skaņu ainavistu Janu Garbareku. Viņi šeit izdziedāja (Garbareku patiesi var saukt par ansambļa piekto balsi!) trešo kopīgo mūzikas albumu _Officium Novum,_ kas vainago jau 17 gadu ilgu sadarbību.
VAK Latvija balsu kopskaņas vokālās krāsas un neparasti saliedētais ansamblis (viss koris kā viens nedalāms ideālais mūzikas instruments!) vispirms uzrunāja ļoti apgarotos F. Martēna mesas a cappella dziedājumos, apliecinot silti starojošu, dvēseli harmonizējošu, neparastu mūzikas skaistumu. Tas bija brīnišķīgs tieši savā sirsnīgajā vienkāršībā un paļāvībā, bez dramatizēta dieva dusmu baiļu un cilvēka bezspēcības sindroma. Cilvēka balsu skanējums bija tik materiāli netverams un starojošas gaismas pilns, ka jābrīnās - vai tās tiešām ir balsis tepat no zemes? Savukārt Ešenvalda oratorijas kora antifonos un dažādu kultūru slāņojumā uzburtā īpašā akustiskā telpa bija organiska vide Kristīnes Gailītes opersoprāna iespaidīgajai pārvērtībai par sena orientāla sakrālā rituāla vokālo spēku.
Pirms 17 gadiem vaicāti, kādā vārdā apzīmēt The Hilliard Ensemble un Garbareka sadarbību, dziedātāji atbildēja, ka šāda vārda nav. Tāda nav vēl šobaltdien, jo kopīgā erudīcija un vienlaikus radošā brīvība senajā un jaunajā garīgajā mūzikā no viduslaiku gregoriskajiem dziedājumiem līdz igauņu komponista Arvo Perta un paša Garbareka opusiem pretojas ierindošanai konkrētā stila un žanra plauktā. Šoreiz uzmanības centrā - senā armēņu garīgā mūzika, folklorista, mūziķa un garīdznieka Komitasa mantojums. No tā, kas jau zināms un gaidāms, atšķiras izteiksmīgs, kolorīts (mūsu izpratnē - eksotisks) dziedājums, kas skan gluži kā no Armēnijas kalniem. Dzīvu kontrastu ienes vienīgais ritmiski dzīvais akcents - modālais Perotīna (XII gs.) Alleluia. Nativitas, kur Garbareks jaušami ļaujas džeza varai. Bet pats lielākais brīnums ir Hilliard Ensemble vīru meistarība aptvert un piepildīt Doma baznīcas plašo telpu ar nepārtrauktu, mistiski plūstošu skaņu. Ēriks Ešenvalds, arī kora Latvija mākslinieks, šopavasar ieguva stipendiju Kembridžas Universitātē, Trīsvienības koledžā, kur pavadīs divus gadus. Kembridža ir arī The Hilliard Ensemble mājvieta. Gan tur satiksies.