Uz apsūdzēto sola var nokļūt ne vien pilsoņi, kas spiego ārvalstu labā vai piegādā slepenu informāciju ārvalstu organizācijām, bet arī tie, kuri sniedz konsultācijas vai «cita veida palīdzību» ārzemju valdībām, starptautiskām vai ārvalstu organizācijām, apdraudot Krievijas drošību. Maksimālais cietumsods par valsts nodevību būs 20 gadu, par valsts noslēpumu iegūšanu - pat ne izplatīšanu - draud līdz četriem gadiem cietumā.
Aktīvisti norāda, ka likums paredzēts, lai iebiedētu Krievijas pilsoņus un mudinātu pārtraukt sakarus ar rietumvalstīs bāzētajām nevalstiskajām organizācijām, kā arī apspiestu opozicionārus.
Vēl pirmdien prezidents sacīja, ka pārskatīs parlamenta apstiprinātos grozījumus. «Šis likums ir ļoti bīstams,» RIA Novosti uzsvēra Kremļa Cilvēktiesību padomes biedre Lilija Šibanova no Kremļa kritizētās neatkarīgo vēlēšanu novērotāju organizācijas Golos. «Ja es nodošu ārvalstu žurnālistam informāciju par iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem, to varēs uzskatīt par spiegošanu.»