Vakar RS izplatīja paziņojumu, kurā aicināja klientus, kuri ir aizpildījuši anketu Rīdzinieka kartes saņemšanai un nav to parakstījuši, doties uz klientu apkalpošanas centru Brīvības ielā 191 parakstīt anketu un saņemt savu Rīdzinieka karti. Lūgts precizēt, uz kuriem iedzīvotājiem šāds aicinājums attiecas, RS pārstāvis Viktors Zaķis skaidroja, ka visai liels cilvēku skaits - starp desmit un divdesmit tūkstošiem - ir pasūtījuši karti elektroniski, taču, tā kā tās nav parakstītas ar e-parakstu, kā arī nav izmantota autorizācija ar banku starpniecību, kas sākumā nebija pieejama, šiem cilvēkiem karti izsniegs tikai tad, ja viņi ieradīsies pēc tām un parakstīs līgumu. Citadeles, Nordea, SEB un Swedbank klienti, kuri izmantojuši internetbanku, lai autorizētos, var izvēlēties vietu, kur gatavo karti saņemt. Pēc apstiprinājuma veikšanas klientiem jāgaida īsziņa vai e-pasts ar apliecinājumu, ka Rīdzinieka karte ir izgatavota.
Līdz vakardienas rītam bija saņemti 139 548 pieteikumi Rīdzinieka kartei, izgatavotas 100 529 kartes, bet apmēram 20 000 klientu karte nav jāizgatavo, jo viņiem jau ir personalizētais e-talons, tāpēc bija tikai jāapstiprina statuss. «Pašlaik nav izgatavots apmēram 15 000 karšu,» rēķina V. Zaķis. Viņš stāsta, ka karšu izgatavošanas termiņa pagarināšana zināmā mērā atvieglojusi izsniegšanas procesu, jo rindas esot īsākas, tomēr klienti stāstot, ka reizēm rinda ir desmit cilvēku gara. «Nevar teikt, ka rindu nav, ir uzplūdi, bet ir arī brīži atelpai,» vērtē V. Zaķis.
Kamēr rīdzinieka statuss daļai iedzīvotāju joprojām nav noformēts, pērn pieņemtie paaugstinātie biļešu tarifi nav stājušies spēkā, tomēr jaunā gada pirmajās dienās parādījās informācija, ka zemās grīdas tramvajos automātā pirktā biļete maksāja 1,20 eiro, kaut bija solīti 60 eirocenti visiem pasažieriem. Nepilnības tika novērstas, tomēr šī situācija radīja jaunas bažas, ka pāreja uz dalīto biļešu sistēmu rīdziniekiem un nerīdziniekiem varētu radīt neērtības. Turklāt sociālajos tīklos daudzi rīdzinieki asi kritizēja to, ka mikroautobusos ir citi tarifi un, pērkot biļeti pie vadītāja, jāmaksā viens eiro, savukārt e-talonā jāielādē atsevišķi taloni mikroautobusiem par 0,70 eiro un citi - autobusiem, trolejbusiem un tramvajiem par 0,60 eiro.
Pasažieru neapmierinātību vairo arī neskaidrība par dažādu biļešu veidu paralēlu lietojumu e-talonā. RS atzīst, ka atsevišķās situācijās ar Rīdzinieka karti var nepietikt un ir jāizmanto arī vienreizlietojamie, dzeltenie e-taloni. V. Zaķis aģentūrai LETA klāstījis, ka zilajos e-talonos - personalizētajos, nepersonalizētajos un arī Rīdzinieka kartēs - var ielādēt astoņus dažādus biļešu veidus, un, kāpjot sabiedriskajā transportā, tiek reģistrēta pasažierim izdevīgākā biļete. Tomēr, ja e-talonā vienlaikus ielādētas dažādas biļetes, piemēram, mēnešbiļete un 24 stundu biļete, viņš nevar ietekmēt to, kuru biļeti kartes nolasītājs reģistrē pirmo. Tāpēc šādos gadījumos tiek ieteikts paralēli personalizētajam e-talonam citu brauciena veidu tomēr ielādēt dzeltenajā talonā. Divi personalizētie taloni vienam cilvēkam nevar piederēt.