janvāra, kad samazinātā PVN likme tika dubultota, proti, palielināta no 5% uz 10%, ar šo nodokļa likmi apliekamo preču un pakalpojumu klāsts jau ir «reducēts» līdz minimumam. Sabiedriskā transporta pakalpojumi, medikamenti, centrālā apkure, zīdaiņu pārtika - nu diez vai kāds apgalvos, ka tās ir luksusa preces vai pakalpojumi. Grāmatu izdevējiem pērn nācās izcīnīt smagu cīņu, lai panāktu, ka grāmatām atkal tiek piemērots 10%, nevis 21% liels PVN. Viesnīcu nozare par tiesībām atkal piemērot saviem pakalpojumiem samazināto nodokli cīnījās vēl ilgāk. Savukārt atkritumu apsaimniekotāji, frizieri un vēl dažu citu nozaru pārstāvji, šķiet, cerības «atgūt» samazināto PVN likmi jau atmetuši - vismaz publiskajā telpā par to netiek runāts. Protams, ES direktīvā, kas regulē PVN piemērošanas pamatprincipus, preču un pakalpojumu klāsts, kam atļauts piemērot samazināto nodokli, ir garš, tomēr Latvijas uzņēmējiem atsaukšanās uz ES direktīvu neko nedod. Uzņēmēju vēlmes, lai cik pamatotas, atduras pret valsts budžeta iespējām.
Finanšu ministrija aplēsusi, ka samazināto PVN likmju atcelšana nākamā gada budžeta ieņēmumus varētu papildināt par veseliem 95 miljoniem latu. Papildu izdevumus, kas šādu nodokļa izmaiņu dēļ radīsies iedzīvotājiem, ir piedāvāts kompensēt, palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Koncepcijā par nodokļu sloga pārcelšanu no darbaspēka uz patēriņu šis risinājums iederas gaužām labi. Risinājums teorētiski visnotaļ pareizs, bet tam ir arī vājās vietas. Turklāt dažas no tām ir viegli saskatāmas. Kuras iedzīvotāju grupas visvairāk lieto medikamentus? Pensionāri - vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēji. Lielai daļai šo cilvēku neapliekamā minimuma palielināšana nekādu izdevumu pieaugumu nespēs kompensēt, jo viņi nav darba ņēmēji. Turklāt, lemjot par PVN palielināšanu medikamentiem, prātā jāpatur vēl kāds fakts - nodokļa paaugstināšana nozīmē, ka pieaugs arī valsts kompensējamo medikamentu cenas. Divreiz divi ir četri - kompensējamo medikamentu cenu pieaugums nozīmē, ka to iegādei valsts budžetā būs jāpiešķir papildu līdzekļi. Vai arī jārēķinās, ka šie medikamenti būs pieejami šaurākam pacientu lokam. Līdzīgus argumentus celt galdā, domājams, varētu teju katra nozare, kam patlaban tiek piemērots samazinātais PVN. Savukārt, ja samazinātās PVN likmes tiek saglabātas, jārēķinās, ka Finanšu ministrijas aplēstie 95 miljoni latu būs jāatrod kādā citā veidā, tas ir, ceļot kādus citus nodokļus vai samazinot izdevumus. Tātad «sāpēs» jebkurā gadījumā!