Tādu izdevību viņai sniegusi orķestra Sinfonietta Rīga kvarteta mūziķu vēlme lūkot, kāds ir latviešu stīgu kvartets, rakstīts XXI gadsimta otrajā desmitgadē. Festivāla Latvijas Jaunās mūzikas dienas koncertā Stīgojumi četriem S. Mences jaunais stīgu kvartets piedzīvos pirmatskaņojumu līdzās Andra Dzenīša, Mārtiņa Viļuma un Romualda Kalsona jaundarbiem.
Četri procesi
«Festivāla veidotāja, Komponistu savienības vadītāja Gundega Šmite sākotnēji mani aicināja rakstīt flautai ar kameransambli, taču tobrīd Pētera Vaska fonda koncertā tikko bija izskanējis mans jaunais flautas koncerts un negribējās kāpt tajā pašā upē. Tad varbūt stīgu kvartetu? - Gundega vaicāja. Es biju tik priecīga. Un ja vēl Sinfonietta Rīga stīgu kvartetam, kura kvalitāte un orientēšanās spējas iepriecina ikvienu komponistu,» stāsta S. Mence. Lai gan par kvartetu sapņots sen, komponēt bijis grūti. «Domās biju jau pārdegusi. Man bija simt dažādu ideju, kā to rakstīt. Bet tagad skatos, ka esmu paņēmusi četras vissliktākās idejas,» Selga ir nežēlīgi paškritiska. Komponiste, kura Latvijas Mūzikas akadēmijā vada Kompozīcijas nodaļu un savā klasē izskolojusi virkni spilgtu šodienas talantu, tagad vienīgi atceras to īpašo laimes sajūtu, kāda kādreiz bijusi arī pašai, bet tagad ir viņas studentiem: «Es esmu sacerējis skaņdarbu!» Un to vēl spēlē un klausās. Kas var būt skaistāks par to?
Jaunajam kvartetam nav nosaukuma. Bet, ja būtu, tad - Procesi. «Tie ir četri dažādi procesi - katrai daļai savs. Pirmais ir melodijas tapšana, otrs - pavedieni un mezgli, trešais - domas, bet pēdējā daļa ir kustība: kaut kur steidzies, kaut kur skrien, bet atduries turpat, kur sāki.» Jaundarbā ir arī muzikālas viltības: piemēram, meklējot melodiju, atrastās skaņas savirknētas 12 toņu sērijā, taču, pieliekot harmonijas, «izskaitļotā» sērija skan kā klasiska, skaista melodija.
Darbs kā uzlādēšanās
«Solīdi ir nodot partitūru izpildītājiem mēnesi pirms koncerta. Nodevu, taču laboju vēl joprojām,» komponiste neslēpj, ka profesionālā pieredze neatbrīvo no piņķerīga bezgalīgā darba. To viņa māca arī saviem studentiem. Starp citu, viens no pašiem pirmajiem viņas izskolotajiem talantiem bija šobrīd plaši pasaulē atzītais Ēriks Ešenvalds. Pati S. Mence izvēlējās komponistes ceļu laikā, kad sievietes tajā vēl bija retums un eksotika. Tagad tas kardināli mainījies, to apliecina virkne spilgtu vārdu: Santa Ratniece, Gundega Šmite, Ruta Paidere, Anitra Tumševica, Līga Celma. Cik gadu jau atdoti jauno komponistu mācīšanai, Selga pat neskaita, toties zina: «Jo ilgāk strādāju, jo vairāk saprotu, cik mans darbs ir labs, interesants un radošs. Es pati visu laiku mācos, augu līdzi saviem studentiem, jo, lai spētu viņiem palīdzēt, man ir jāzina viss jaunais.» Tāpēc S. Mence cenšas dziļāk «līst iekšā» arī mūsdienīgās kompozīcijas tehnikās, kuras pati neizmanto. Viņa atzīst: «Ja es būtu brīvmāksliniece, pat nezinu, kāda es šodien būtu bez šīs savstarpējās uzlādēšanās un domu apmaiņas ar studentiem. Gribu vai negribu, man ir jādzird, kas mūzikā pasaulē notiek: kādi ir jaunie komponisti, skaņdarbi, tendences? Un lai maniem studentiem uz vienu stundu būtu vakar koncertā izskanējusī partitūra. Jo vecāka kļūstu, jo vairāk priecājos par jauneklīgo radošo vidi, kurā varu būt.»
Kaut arī S. Mence nav nevienas starptautiskās aģentūras pārziņā, komponiste tikai uzklikšķina Google un pārsteigta ierauga, ka viņas kamermūzika spēlēta Kanādā, savukārt kora opusus dziedājis te Indonēzijas koris, te spāņu koris Tolosā. «Te pēkšņi YouTube atklāju, ka Milvokos profesionālais sieviešu koris dzied Kur tu biji, bāleliņi krāšņās, nepierasti vibrējošās krūšu balsīs. Man patīk!»
Koncerts