Īsziņas sūta
Vēl līdz janvārim Vecrīga bija īpaša režīma zona, taču reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), neredzot pamatojumu šī statusa pagarināšanai, to atcēla. Caurlaižu posteņi tika atvērti un par iebraukšanu vecpilsētā vairs nevienam nebija jāmaksā. Lai automašīnas nepārpludinātu Vecrīgu, tika ieviestas paaugstinātas maksas stāvvietas, kurās norēķināšanās notiek ar mobilā tālruņa īsziņas palīdzību. Pirmā stunda maksā piecus latus, katra nākamā - astoņus. Pēc sistēmas apsaimniekotāja, pašvaldības SIA Rīgas satiksme preses sekretāres Ilutas Bērziņas teiktā, šo kārtību autovadītāji izmanto. No marta līdz šīs nedēļas sākumam 1075 klientu norēķinājušies priekšapmaksas veidā, bet 331 automašīnai pielietotas riteņu bloķēšanas iekārtas un samaksa par automašīnas turēšanu veikta pēcapmaksas veidā. Savukārt 87 iedzīvotāji iegādājušies abonementu, kas mēnesī maksā 60 latu.
«Pilnīgi nepieņemami ir organizēt satiksmi, pārvēršot vecpilsētu par skaistāko un dārgāko autostāvvietu, iespējams, visā Eiropā,» ceturtdien neapmierinātību ar jauno kārtību neslēpa arhitekts un Vecrīgas biedrības valdes loceklis Jānis Alksnis. Biedrība uzskata, ka Vecrīgā automašīnas jāļauj novietot tikai vecpilsētas iedzīvotājiem, turklāt bez maksas. Varētu izveidot aptuveni 600 stāvvietu, kas būtu pilnīgi pietiekami, jo novērojumi liecina, ka naktī Vecrīgā tiek turētas tikai kādas 300 automašīnas. Kas attiecas uz pārējām vietām, tās varētu rezervēt citiem lietotājiem. Tāpat, pēc iedzīvotāju domām, jāpārskata noteikumi par gājēju un riteņbraucēju ielām, jo pašreiz iedzīvotāji un uzņēmumi nevar tikt pie saviem īpašumiem, nepārkāpjot satiksmes noteikumus.
LVRA prezidents Jānis Naglis uzsvēra, ka jānodrošina iespēja taksometriem piebraukt viesnīcām un kultūras objektiem, «piemēram, lai dāmai, kas vakarkleitā dodas uz pasākumu Ģildē, nebūtu jāiet cauri visai Vecrīgai un jālauž kurpēm papēži». Savukārt, kas attiecas uz piegādes transportu, neesot nepieciešamības šajā pilsētas daļā ļaut braukt 30 tonnu kravas automašīnām, pilnīgi pietiktu ar mazākām.
Būs jāvienojas
Biedrības ierosinājumi izsauca asus Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora vietnieces Rudītes Reveliņas iebildumus: «Visi mēs dzīvojam Rīgā, bet te katram patīk vilkt deķīti uz savu pusi. Ko darīt, ja izveidotos Blaumaņa ielas un citu ielu biedrība un arī gribētu atļauju stāvēt tikai iedzīvotājiem?» Komentējot ierosinājumu par kravu samazinājumu, R.Reveliņa atzīmēja, ka Latvijas Tirgotāju asociācija tieši pretēji - lūdz atļaut iebraukt transportam ar lielāku kravnesību. Viņa uzsver, ka pašvaldības darba grupai, kas izstrādā satiksmes organizēšanas risinājumus, būs jāpieņem viens lēmums: «Visiem būs no savām prasībām jāpanāk viens, divi, citiem trīs solīši atpakaļ.»
Arī Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) uzsvēra, ka mērķis ir izveidot mehānismu, kas visiem ir pieņemams. Tā kā Ministru kabinets nesen ir piešķīris tiesības pašvaldībām pašām noteikt īpaša režīma zonas, tad pilsētas attīstības plānā, iespējams, vēl pirms pašvaldības vēlēšanām šāds statuss tiks noteikts, informēja Pilsētas attīstības departamenta direktors Gvido Princis. Tas nozīmē, ka, visticamāk, nākamajai domei būs jāpieņem lēmums, kā Vecrīga turpmāk attīstīsies.
Kādu jumtu liksim?
J.Naglis aicināja vēl padomāt par šķēršļu likvidēšanu velosatiksmei, minot, ka kāda viesnīca pilsētas viesiem sāka iznomāt velosipēdus, taču nedēļas laikā tie visi tika nozagti, jo novietnes nav drošas. «Vai nu tur jāuzliek videonovērošana, vai kādam jāstāv ar pielādētu automātu,» sacīja J.Naglis.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Ainars Pencis atkārtoti akcentēja, ka ļoti traucējoši ugunsdzēsējiem ir Vecrīgas ielās izvietotie stabiņi, kas uzstādīti, lai cīnītos ar caurbraucējiem, taču neļauj ugunsdzēsējiem ātri piekļūt objektiem.
Savukārt Rīgas Pieminekļu padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis pauda, ka vecpilsētā vispār nav padomāts par tās īpašajiem dizaina elementiem - stabiņiem, puķu kastēm utt. Pēc viņa domām, pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe arī nav pietiekami piestrādājis, lai padarītu pievilcīgāku Rīgas panorāmu. «Ja paskatās no viesnīcas Latvija augšējiem stāviem uz Vecrīgu, tad mūsu jumtu panorāma izskatās kā tāds bomža deķis. Piemēram, Heidelbergā ir noteikums, ka visiem ir dakstiņu jumts. Vecrīgā ir cinkots skārds, dakstiņš un šīferis,» saka O.Spārītis.