Nav strīda par to, ka velorikšas kā pakalpojuma veids Rīgā ir pieprasītas. Tas, par ko jāizšķiras domniekiem, - vai uzskatīt rikšas par tūristu vizināšanās transportu konkrētā maršrutā vai par taksometra paveidu, kas nogādā klientu no viena punkta uz otru. «Šobrīd noteikumi to nenosaka, tāpēc rodas pārpratumi pašiem uzņēmējiem, pasažieriem un iedzīvotājiem,» Dienai norāda D. Turlais.
RPP šogad fiksējusi 14 pārkāpumu, kad velorikša braukusi bez izsniegtas maršruta atļaujas vai ārpus atļautā maršruta, 14 gadījumu, kad rikšai nav bijis vajadzīgais aprīkojums, bet 18 gadījumos rikšai nav bijusi redzamā vietā piestiprināta pakalpojuma sniedzēja vizītkarte, informācija par komercpakalpojumu maksu, kā arī lietošanas drošības noteikumi latviešu un vismaz divās svešvalodās. Deviņu rikšu vadītāji nav varējuši policistiem uzrādīt vadītāja apliecību vai maršruta karti, bet divos gadījumos pārsniegts atļautais pasažieru skaits.
Policija domniekiem sagatavojusi arī vairāku problēmu uzskaitījumu un piedāvājusi iespējamos risinājumus. Konstatēts, ka klientiem informācija par pakalpojumu cenu ir norādīta slikti redzamā vietā un to aprēķina pasažieru velosipēda vadītājs pēc nobrauktā laika. Ne vienmēr klients uzņem nobraukuma laiku, un bieži pasažieru velosipēda vadītāji to ļaunprātīgi izmanto, pierēķinot papildu laiku un pieprasot lielāku samaksu.
Policija iesaka noteikt kārtību, ka klients ar velorikšas vadītāju aizpilda pirmčeku, kamēr brauciens nav sākts, jau iepriekš vienojoties par laiku un samaksu. Pēc brauciena norēķināšanās notiktu atbilstoši šim pirmčekam. Tāpat kā problēma norādīti ļoti mazi burti un cipari, ar kādiem minēta maksa par braucienu. Policija arī vēlētos ieviest stingrākus apstāšanās un stāvēšanas noteikumus pasažieru velosipēdu vadītājiem - atļaut to apstāšanos tikai vienā rindā, paralēli ceļa, brauktuves, laukumu, gājēju ceļu, ietvju malām, netraucējot brīvu citu satiksmes dalībnieku (tai skaitā gājēju) kustības plūsmu un neradot apdraudējumu citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Tiesa, gandrīz tieši tā formulēts punkts ir jau pastāvošajos noteikumos.
Daudz iedzīvotāju sūdzību ir par skaļas mūzikas atskaņošanu, tostarp nakts stundās. Šogad par to sastādīti protokoli 14 rikšām, informēja RPP pārstāvis Mārtiņš Dzērve. Ir paredzēts sagatavot grozījumus noteikumos, kas aizliedz mūzikas atskaņošanu vispār.
Šādu priekšlikumu izteicis pašu velorikšu pārstāvis - SIA CR Limited valdes priekšsēdētājs Zigmārs Kaprānovs, kura baltās rikšas Rīgā atpazīstamas kā Glow Taxi. Viņaprāt, gandrīz divus gadus spēkā esošie noteikumi nav garantējuši kārtību, bet pamatā tikai ierobežojuši biznesu, nosakot maršrutus. «Domes vīzija bija, ka mēs būsim kaut kas līdzīgs tūristu vilcieniņam, kas apmet vienu līkumu pa Vecrīgu. Nekur pasaulē tā nenotiek. Ar velorikšu brauc cilvēks, kurš reizē grib gan piedzīvojumu, gan nonākt savā viesnīcā. Šobrīd nav iespējams klientu aizvest uz viesnīcu, nepārkāpjot noteikumus,» uzsver Z. Kaprānovs.
Viņš arī skeptiski izturas pret noteikumu prasību lietot drošības jostas - tas ir izpildīts, taču rikšu īpašniekam ir pārliecība, ka avarējot jostas nedos nekādu efektu. Vaicāts, kāda sajūta palika pēc komitejas sēdes, Z. Kaprānovs saka, ka radies iespaids - kaut kas tiks mainīts, taču nevar zināt, vai šīs izmaiņas uzlabos situāciju rikšām.
Viena ideja, kas varētu īstenoties jau drīzumā, ir informēt iedzīvotājus par teritoriju, kurā rikšu darbība ir atļauta. Saistošajos noteikumos šī teritorija ir nosaukta, taču pilsētā informācijas par to nav, norādīja D. Turlais.