Nobela komitejas paziņojumā teikts, ka Liu tiek godināts par «ilgo un nevardarbīgo cīņu par cilvēku pamattiesībām Ķīnā». Komitejas priekšsēdis Turbjērns Jaglanns sacīja, ka Ķīnai kā jaunajai lielvarai jārēķinās ar pastiprinātu uzmanību un kritiku. «Mums ir jārunā, kad citi nespēj,» teica T. Jaglanns. «Ķīnai kļūstot varenākai, mums ir jābūt tiesībām [to] kritizēt. Mēs vēlamies atbalstīt spēkus, kas grib, lai Ķīna kļūtu demokrātiskāka.»
Pirms dažiem mēnešiem Pekina aicināja Norvēģijas Nobela komiteju nepiešķirt Miera prēmiju Liu, brīdinot, ka tādējādi varētu ciest Ķīnas un Norvēģijas attiecības. Ķīna nosodīja Norvēģiju arī 1989. gadā, kad nozīmīgais apbalvojums nonāca pie Tibetas garīgā līdera dalailamas.
Ķīnas pazīstamākais disidents pašlaik izcieš pērn piespriesto 11 gadu cietumsodu par nodomu gāzt valsts varu. Viņš tika aizturēts pēc tam, kad 2008. gada decembrī aptuveni 300 Ķīnas inteliģences pārstāvji un cilvēktiesību aktīvisti parakstīja manifestu, kurā aicināja Ķīnas Komunistisko partiju veicināt vārda brīvību un sarīkot daudzpartiju vēlēšanas.
Liu Pekinas komunistiem ir traucēklis jau kopš studentu protestiem Tjaņaņmeņa laukumā 1989. gadā. Tur viņš bija viens no redzamākajiem protestētāju līderiem, tāpēc pēc asiņainā armijas uzbrukuma tika arestēts un 20 mēnešus pavadīja cietumā, bet pēc tam trīs gadus darba un pārmācības nometnē. Ieslodzījums viņu neatturēja arī pēcāk kritizēt Ķīnas valdību un vēstīt pasaulei par valstī notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.