Apdraudēs Austrumeiropu
Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks paziņoja, ka Kijeva neatteiksies no Krimas, un brīdināja, ka militārs konflikts Ukrainā apdraudētu stabilitāti Aus- trumeiropā.
«Pašpasludināta un nelikumīga valdība Krimā cenšas nozagt Ukrainas īpašumu. Brīdinu šo valdību atturēties no mēģinājumiem nozagt vai anektēt nacionālo īpašumu,» paziņoja premjers. «Es biju un esmu diplomātiska krīzes risinājuma atbalstītājs, jo konflikts varētu iznīcināt visa reģiona stabilitātes pamatus.»
Ukrainas robežsardze informēja, ka Krimā ieradušies Krievijas karavīri un militārās lidmašīnas, pārkāpjot abu valstu noslēgtos līgumus. Pussalā no svētdienas līdz pirmdienai nolaidušies vismaz desmit Krievijas kaujas helikopteru un astoņas militārās kravas lidmašīnas. Pie Sevastopoles, kur bāzējas Krievijas Melnās jūras flote, novērota krievu karakuģu pārvietošanās.
Robežsardze arī apgalvo, ka Krievija pie Kerčas šauruma, kas atdala Krieviju no Krimas, koncentrējot bruņu tehniku. Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņo, ka Krievijas iznīcinātāji naktī uz pirmdienu pārkāpuši Ukrainas gaisa telpu virs Melnās jūras.
Saspīlējums valda arī Ukrainas austrumos. Promaskaviski protestētāji pirmdien ieņēma Doņeckas apgabala administrācijas ēku pirmo stāvu un vēlāk nokļuva arī augstāk, kaut arī nedarbojās lifts, bet kāpņu telpas durvis bija slēgtas.
Ukrainas valdība apsver iespēju slēgt robežu ar Krieviju, lai nepieļautu provokatoru ierašanos no Krievijas. Esot pienākusi informācija, ka uz promaskaviskajiem mītiņiem valsts austrumu pilsētās masveidā sabraucot cilvēki no Krievijas.
Krievijas spēki paliks
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievijas militārā klātbūtne Krimā ir nepieciešama, lai aizsargātu krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības, un piebilda, ka Krievijas spēki Ukrainas teritorijā atradīsies līdz brīdim, kad tur «normalizēsies politiskā situācija».
«Uzvarētāji izmanto uzvaras augļus, lai uzbruktu cilvēktiesībām un minoritāšu pamattiesībām,» sacīja S. Lavrovs un piebilda, ka daudzās Ukrainas pilsētās pie varas ir nākuši «radikāļi», kuri ierobežojot «lingvistisko minoritāšu» tiesības. «Ultranacionālistu vardarbība apdraud krievu un krieviski runājošo iedzīvotāju dzīvību un intereses.»
Viņš arī noraidīja apsūdzības, ka Krievija rīkojas agresīvi pret Ukrainu, un apvainoja Rietumus «ģeopolitiskos apsvērumos», kas nerēķinoties ar ukraiņiem. «Mēs aicinām [Rietumus] rīkoties atbildīgi, atmest ģeopolitiskos apsvērumus un visam pāri likt ukraiņu tautas intereses,» S. Lavrovu citē Reuters.
Krievijas iebrukums Ukrainā un Rietumu draudi par sankcijām pirmdien atsaucās uz finanšu tirgiem, jo strauji kritās Maskavas fondu biržu indekss. Turpinājās samazināties arī rubļa vērtība pret eiro un dolāru.
Uzliesmojuma risks
ASV pieprasījušas tūlītēju Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāju izvietošanu Ukrainā, lai «uzraudzītu un novērstu plašāku konfliktu, nodrošinātu minoritāšu tiesību aizsardzību, veicinātu teritoriālās integritātes ievērošanu un uzturētu mieru, stabilitāti un drošību reģionā».
G7 valstis - ASV, Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija, Kanāda un Japāna - nosodīja Krieviju par Ukrainas suverenitātes pārkāpšanu un apstiprināja izstāšanos no gatavošanās darbiem jūnijā Krievijas pilsētā Sočos paredzētajam G8 samitam līdz brīdim, kad ar Maskavu būšot iespējams «jēgpilns» dialogs.
Vācijas kanclere Angela Merkele, kura telefonsarunā ar ASV prezidentu Baraku Obamu sacījusi, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins «zaudējis saikni ar realitāti» un «dzīvo paralēlā pasaulē», tic, ka nav par vēlu Ukrainas krīzi atrisināt politiskā ceļā, kaut arī Rietumiem un V. Putinam ir atšķirīgs viedoklis par Krimas okupāciju.
Britu ārlietu ministrs Viljams Heigs pirmdien Ukrainā sacīja, ka saspīlējums Krimā ir «lielākā krīze», ko Eiropa ir piedzīvojusi XXI gadsimtā, un brīdināja, ka Krievija samaksās «nozīmīgu cenu», ja neizvāks karaspēku no Ukrainas teritorijas.
«Krievijas iebrukums ir radījis ļoti nospriegotu un bīstamu situāciju,» ministrs sacīja BBC Radio 4 un piebilda, ka pastāv konstants «uzliesmojuma» risks. «Pasaule vienkārši nevar atļaut tam notikt. Pasaule nedrīkst pateikt, ka ir normāli šādi pārkāpt citas valsts suverenitāti.» V. Heigs arī noraidīja pārmetumus, ka ASV un ES ir nevarīgas, jo Rietumiem esot padomā dažādi iespējamie rīcības scenāriji, ja Krievija neatvilks militāros spēkus.