Cāļi un Kama sūtra
Lielā viesistaba Kristīnes, viņas vīra Jura un abu mazo meitu mājās Tukumā ir arī darbnīca. Uz grīdas stāv iesākts gaiļa siluets, vienā istabas stūrī zaķis, otrā - milzīgs bārdains vecis, bet uz plauktiem latviešu Kama sūtra - smieklīgi un ar mīlestību aizņemti salmu leļļu pārīši. Uz Valentīndienu tie pabijuši Tukuma izstāžu zālē, kur Kristīnei bija neliela izstāde.
Salmu leļļu darināšana sākusies gandrīz no nekā - no Kristīnes patikas pret radošu darbošanos. «Man tas no bērnības - kā brīvs brīdis, tā es kaut ko sameistaroju, patīk arī zīmēt,» Kristīne stāsta, kā, pa māju ar bērniem dzīvojot, gan logus apgleznojusi, gan somiņas meitām šuvusi. Pagājušajās Lieldienās meitām tapa neliels salmu zaķis, vista un cāļi, nākamās figūras pamazām sāka augt gan izmēros, gan sarežģītībā, dzima arī jaunas raibas ieceres. «Bet paldies vīram, ka viņš tajā visā saskatīja komercpotenciālu,» Kristīne smaida. Juris izdomājis pamēģināt patirgoties Lieldienu tirdziņos. «Sajutām atgriezenisko saiti - visi kā traki nāca klāt, skatījās un brīnījās, fotografējās. Paši bijām pārsteigti. Kad redzi to novērtējumu, tad ir tā... Pat ēst nevajag,» Kristīne saka un piebilst, ka atrastais nestandarta produkts ir trumpis, kas ļauj domāt par tālāko. Sākusi izkristalizēties nākotnes vīzija, izskatās, ka drīzumā būs vajadzīga arī atsevišķa darbnīcas telpa. Viss gan attīstoties lēni, jo bērnu audzināšana, mājas darbi neļauj salmu lellēm ziedoties uz pilnu slodzi. Kristīne arī neslēpj, ka patlaban atrodas uz izlemšanas sliekšņa, kurā virzienā turpmāk virzīt savu dzīvi. «Kā pasakā, kur trīs ceļi sadalās. Man liekas, es pagaidām izmetu līkumu.»
Vērtība - radīt
Līdz kļūšanai par pašnodarbināto Kristīne bezdarbniekos nodzīvoja deviņus mēnešus, taču tā bija pa daļai apzināta izvēle. «Beidzās manas vājprātīgās mācības Latvijas Lauksaimniecības universitātē, dabūju doktora grādu. Gribējās atpūsties,» Kristīne stāsta. Viņa astoņus gadus bija nostrādājusi zinātnē, attīstot biodegvielas lauciņu. Atrast darbu jaunajai doktorantei arī turpmāk nebūtu bijis problēmu, lai gan apsvērumi par pētnieces karjeras veidošanu ārzemēs neizturēja ģimenes kritiku, savukārt Latvijā ne katrs zinātniskais projekts tiek pie finansējuma, turklāt zinātne pašai Kristīnei nav gluži sirdsdarbs. Arī doktora grāds iegūts daļēji tāpēc, ka Kristīnes dabā ir visu iesākto novest līdz galam. Viņa pieļauj, ka kādreiz pētniecībā varētu atgriezties, taču patlaban laiks pauzei. Rītiņu ģimenei nav kredītu, tāpēc iztikt ar Jura - televīzijas operatora - algu un pašu racionālo saimniekošanu var. «Esmu pieticīga. Man ir bijuši ļoti labi darba piedāvājumi ar darba auto un visādiem labumiem, bet es laikam esmu tāds jocīgs cilvēks. Nu, labi - būs tev vairāk naudas, pirksi vairāk mantu... Man kaut kā ir citas vērtības,» Kristīne saka. Salmu leļļu sakarā viņai lielāko gandarījumu sniedz tieši iespēja kaut ko radīt.
Baiļu lēkt nebija
Iestājoties bezdarbniekos, Kristīne izgāja kursus floristikā un projektu vadībā. NVA atbalsta pasākums un finansējums Ls 4000 apmērā biznesa sācējiem gan palika neaizsniegts, jo Kristīne saprata, ka rindas izstāvēšana prasītu gadus. Viņa reģistrējās kā pašnodarbinātā, lai savas salmu lelles varētu tirgot bez riska iekļūt nepatikšanās. Šim solim gan briedusi ilgāku laiku, jo nekādus kredītus biznesa attīstīšanai ņemt negribas, tomēr baiļu lēkt iekšā uzņēmējdarbībā nebija. «Man pat patīk, ka es tagad pati visā esmu kungs un valdnieks, pati visu varu regulēt. Pat ja būs kļūdas - tās būs manas kļūdas. Un darbs arī pats parāda, ko vajag darīt,» Kristīne saka. Grāmatvedība nav problēma, jo viņa jau gadiem radusi savus ienākumus un izdevumus uzskaitīt, turklāt Valsts ieņēmumu dienestā palūgusi detalizētas konsultācijas. «Jāiet pie profesionāla speciālista un jārunā. Man papīru kārtošana prasīja tikai nedēļu,» Kristīne iedrošina.
Viņa uzskata, ka pašnodarbināto veiksmes atslēga ir laba ideja un paša roku darbs. Salmu leļļu rūpals jau organiski sāk prasīties pēc intensīvāka ieguldījuma, tāpēc Kristīne šogad plāno aktīvāku braukāšanu pa tirdziņiem un lielākus apjomus, kā arī intensīvi domā, kā «pa lēto» izveidot savu veikaliņu, kas pašnodarbinātību dabiski pārvērstu par SIA. Jāsāk nopietni slīpēt darinājumu realizācijas sistēmu un iespējams, ka salmu tēli ar laiku ceļos arī uz ārzemēm, Kristīne stāsta. «Idejas ir, un cilvēks var daudz izdarīt, ja viņš tiešām dara.»