Jāatgādina, ka prokurors Aldis Pundurs 2008. gadā uzrādīja apsūdzību zvērinātam advokātam A. Rukmanim par pārkāpumiem DLRTC likvidācijā saistībā ar pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu. Saistībā ar to advokātam bija noteikts drošības līdzeklis - aizliegums sazināties ar noteiktām personām un sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana. Līdz ar šo apsūdzību Zvērinātu advokātu padome nolēma apturēt Rukmaņa darbību advokatūrā. Vēlāk visas tiesas instances šo apsūdzību atzina par nepamatotu un atcēla, bet A. Rukmanis atjaunoja advokāta praksi. Lai arī šis tiesas spriedums tika pārsūdzēts un prokurors iesniedza kasācijas sūdzību, tas palika spēkā. Savukārt advokāts vērsās tiesā pret valsti par morālā kaitējuma nodarīšanu.
A. Rukmanis, vēršoties tiesā, bija norādījis, ka apsūdzēts nelikumīgi un morāli pazemots laikā no 2008. gada 7. maija līdz 2011. gada 30. martam, kad stājās spēkā attaisnojošs tiesas spriedums. Viņš norādījis, ka apsūdzības fakts nelabvēlīgi ietekmējis viņa profesionālo darbu un tēlu kolēģu un klientu acīs. Prokuratūra arī aizskārusi prasītāja tiesības uz nevainīguma prezumpciju.
Tieslietu ministrija tiesvedības laikā gan norādījusi, ka prasītā summa par nodarīto morālo kaitējumu - 10 000 latu - nav pamatota, jo konkrētajā gadījumā prasītāja saukšana pie kriminālatbildības likumā paredzētajā kārtībā nevar būt pietiekams pamats morālā kaitējuma atzīšanai. Tāpat uzsvērts nevainīguma prezumpcijas princips - persona uzskatāma par nevainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu. Tāpēc arī neesot pamata apgalvojumam, ka apsūdzības uzrādīšana negatīvi ietekmētu viņa profesionālo darbību.
A. Rukmanim saistībā ar trīs gadus ilgo periodu kopš apsūdzības izdarīšanas līdz tiesas spriedumam par tā atcelšanu ir iespēja vērsties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Vai viņš to plāno darīt, kā arī, vai viņš apmierināts ar tiesas spriedumu, Dienai pagaidām neizdevās noskaidrot, jo ar advokātu sazināties neizdevās.