Kad mediji jau priekšvēlēšanu laikā vērsa uzmanību uz plašo A. Lemberga reklāmu, viņš LETA skaidroja, ka realizējis savas tiesības uz vārda brīvību. Šīs tiesības gan Ventspils pašvaldībai izmaksājušas 2415,6 latus. KNAB piektdien sniegtā informācija par partiju finansēšanas pārkāpumiem 2011. gada vēlēšanās liecina, ka šī summa tomēr uzskatīta par neatļautu dāvinājuma pieņemšanu no juridiskas personas. «Mēs neesam vēl lēmuši, ko darīt,» lakoniskā telefona īsziņā Dienai to komentē ZZS valdes priekšsēdis Raimonds Vējonis. Ventspils dome joprojām uzskata, ka tās apmaksātais reklāmas laukums nav saistīts ar vēlēšanām, jo šāda pielikuma par Ventspili veidošana DB esot ikgadēja prakse.
Ja KNAB konstatējis likuma pārkāpumu, šo nodarījumu nevar atstāt nesodītu, un personai, kas pieņēma lēmumu tērēt pašvaldības līdzekļus šim mērķim, varētu inkriminēt dienesta pilnvaru pārsniegšanu, uzskata Providus pētniece Iveta Kažoka. KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs piektdien vēl nevarēja atbildēt, vai birojs turpina pārbaudīt šo gadījumu. Savukārt pašvaldību ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) par to uzzināja no Dienas, tāpēc pagaidām nekomentēja.
Tas nav vienīgais ZZS pārkāpums, ko konstatējis KNAB, jo tā deklarācijā neesot norādījusi visus izdevumus un ziedojumus, turklāt ZZS esot pieņēmusi vēl vienu ziedojumu no juridiskas personas, proti, biedrības Vidzemes attīstībai. Kopumā dažāda lieluma partiju finansēšanas pārkāpumus pirms Saeimas vēlēšanām pieļāvuši 10 politiskie spēki, bet to apmēra ziņā ZZS tur līdzi tikai Zatlera Reformu partija, kas deklarācijā nav norādījusi izdevumus vairāk nekā 35 tūkstošu latu vērtībā. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks arī vērsa uzmanību uz to, ka vairākām partijām izdevumi pārsniedz ieņēmumus - visvairāk nesamaksāto rēķinu bijis Vienotībai un Reformu partijai. Vienotība ir arī priekšvēlēšanu izdevumu līdere - iztērējusi vairāk nekā pusmiljonu latu, turklāt uz tās lielāko izdevumu daļu neattiecoties tēriņu griestu ierobežojumi. J. Streļčenoks norādīja, ka tiekot diskutēts, vai nevajag atgriezties pie «vecās sistēmas», kad uz visiem partiju izdevumiem attiecās tēriņu limits, bet skaidru KNAB pozīciju šajā jautājumā nevarēja paust.
Jau iepriekš medijos izskanējusi informācija, ka kāda Saeimā ievēlēta partija saņēmusi finansējumu no ārvalstīm, kas ir pārkāpums. KNAB turpina pārbaudi šajā lietā un partijas nosaukumu neatklāj. J. Streļčenoks arī neatklāja, vai saistībā ar šo gadījumu ierosināts kriminālprocess, bet to ļauj izsecināt viņa teiktais, ka šajā gadījumā informācija saņemta no Satversmes aizsardzības biroja, kas ir operatīvās darbības subjekts.