Vēsturiski Latvijā izveidojušās dažādu valstu vēstniecības, kuru izveides iemesli bijuši visdažādākie. Vēstniecību darbība tiek finansēta no valsts budžeta, kas nozīmē, ka šim finansējumam būtu jābūt kā investīcijai ekonomiskajai izaugsmei.
Ja papētām Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu un citus publiski pieejamos resursus, vēstniecību un vēstnieku uzdevums ir nodrošināt Latvijas Republikas (LR) un tās pilsoņu, kā arī LR juridisko personu interešu aizsardzību ārvalstīs, LR valsts institūciju starptautisko sakaru koordinēšanu, diplomātiskā protokola ievērošanu, ārvalstu oficiālo institūciju un sabiedrības par LR informēšanu. Vēstnieks ikdienā plāno vēstniecības darbu, organizē savas valsts pilsoņiem sadarbību ar valsti, kuru pārstāv vēstniecība, veido diplomātiskās sarakstes un uztur kontaktus ar citu valstu diplomātiskajām pārstāvniecībām, piedalās valstu sadarbības pasākumos un ārvalstu vizītēs, kur reprezentē savu valsti.
Vēstniecību tīkls jāveido, balstoties uz Latvijas eksporta potenciālu konkrētajās valstīs. Veidojot vēstniecības, jāsaprot, vai Latvija izvēlētajās valstīs varēs ienākt ar savu eksportu. Tīkla izveidei jābūt saskaņotai ar Latvijas ekonomiskās izaugsmes mērķu sasniegšanu. Savukārt vēstnieku atlasē būtu jāņem vērā, vai pretendentiem ir ekonomiskā izglītība, vai viņi spēj orientēties Latvijas un starptautiskajā tirgū, vai labi pārzina savas un vēstniecības pārstāvētās valsts ekonomiskās vajadzības.
Diplomātiem būtu ne tikai jāuzrauga valstu savstarpējās starptautiskās diplomātiskās attiecības, bet arī liela uzmanība jāpievērš tieši Latvijas ekonomisko interešu aizstāvībai. No pirmās darba dienas stundas viņiem jāsāk pārdot Latvijas preces un pakalpojumus. Tas ir vēstnieka pirmais pienākums, tikai pēc tam seko starpvalstu diplomātija. Ja atveram vēstniecību kādā konkrētā valstī, jāsniedz atbilde, ko vēstnieks varēs tur tirgot. Vēstniekam, kurš izprot vēstniecības pārstāvētās valsts tirgu un ekonomiskās vajadzības, un to, ko saražo mūsu valstī, jādod konkrēts signāls Latvijai, ko var eksportēt, un jāsniedz palīdzība uzņēmējiem sadarbībā ar partnervalsts institūcijām.
Lai šis darbs noritētu rezultatīvi, līdzīgi kā citās valstīs, būtu jāizveido motivējoša atalgojuma sistēma - saskaņā ar valsts noteiktiem nosacījumiem un atkarībā no vēstnieka darbā gūtajiem sasniegumiem jāizriet viņu atalgojumam.
Līdzīgu praksi jau īsteno lielvalstu atašeji, lielu uzsvaru savā darbībā liekot uz ekonomiskās izaugsmes jautājumiem un rūpējoties, lai diplomātiskās attiecības reizē ir arī ekonomiskās attiecības. Balstoties uz Latvijai pieejamajiem resursiem, līdzīgiem mērķiem būtu jāizmanto vēstnieku un vēstniecību tīkls Latvijā. Vēstniekiem ciešā sadarbībā ar Ārlietu ministriju, eksportā nozīmīgāko tautsaimniecību nozaru pārstāvjiem un uzņēmējiem jāsagatavo plāns, kas palīdzētu Latvijas produktiem iziet pasaulē.
* Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs