Kāpēc viena un tā paša cilvēka rakstītu darbu dažādi skolotāji vērtē tik atšķirīgi? Evija pieļauj, ka otrais skolotājs vienkārši nepiekrīt viņas uzskatiem. Arī _Dienas_ eksperiments, kurā vienu un to pašu domrakstu vērtēja skolotāji dažādās Latvijas skolās, pierāda, ka atzīmes par vienu un to pašu darbu var svārstīties plašā amplitūdā.
Jābūt salīdzināmām
Vēl nezinot Dienas eksperimenta iznākumu, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) prognozē, ka skolotāju vērtējumi par vienu un to pašu domrakstu varētu atšķirties aptuveni par trim ballēm. Ministres prognoze izrādās nedaudz optimistiskāka par eksperimenta rezultātu, jo atzīmes svārstījās amplitūdā no četrām līdz astoņām ballēm. Arī skolotāji un citi eksperti jau iepriekš prognozēja, ka atzīmes atšķirsies, un tā esot gluži normāla situācija. Tas tāpēc, ka domrakstu un jebkādu citu radošo darbu vērtēšana ir pakļauta lielākam subjektīvismam. Visplašākās vērtējuma interpretācijas iespējas ir humanitāro un sociālo zinību priekšmetos, piemēram, latviešu valodā un literatūrā, svešvalodās, vēsturē, mazākas iespējas variēt ar atzīmi esot eksaktajos priekšmetos.
T. Koķe piekrīt, ka atšķirības dažādu skolotāju vērtējumos ir neizbēgamas, «bet es nedomāju, ka atšķirības var būt lielākas nekā viena, divas balles, ja vien skola ir tās pašas pakāpes, bez padziļinātas apmācības priekšmetiem». Viņasprāt, vērtējumiem tomēr jābūt salīdzināmiem - vienai un tai pašai atzīmei, ko skolēniem izlikuši dažādi skolotāji, ir jānozīmē ko līdzīgu.
Skolēnu vērtēšanas kritēriji ir katra skolotāja ziņā, un striktu vadlīniju, kā izlikt atzīmes, nav, un to nemaz nav iespējams ļoti precīzi noteikt, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Dace Jansone-Klasiņa. Visi Dienas uzrunātie speciālisti šādu pieeju atbalsta. Arī Latvijā notiek virzība uz to, lai vērtējumus padarītu objektīvākus, taču tas ir destruktīvi, norāda izglītības eksperts Guntars Catlaks. Viņaprāt, tieši otrādi - vērtēšanas procesā vajag vairāk radošuma. Tam piekrīt arī LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāns Andris Kangro. «Neviens nevar liegt skolotājam ņemt vērā arī skolēna individuālo izaugsmi,» viņš saka. Proti, skolotājs var skolēnam ielikt augstāku atzīmi, ja redz, ka viņš ir saņēmies, un zemāku atzīmi - ja skolēns ir palaidies slinkumā. «Atzīme var būt brīdinoša, stimulējoša, uzmundrinoša,» norāda A. Kangro.
«Pareizās» frāzes
Tomēr ir arī gadījumi, kad skolotāji iespēju izlikt skolēniem atzīmes izmanto negodprātīgi. Rīgas Skolēnu domes prezidents Toms Andersons zinot gadījumus, kad «skolotājs uzēdas uz kādu un konsekventi liek sliktus vērtējumus». Problēma, kas īpaši jūtama tieši skolēnu domrakstu vērtēšanā, esot daudzu skolotāju paļaušanās uz savu viedokli kā pareizo - ja darbs nesakrīt ar skolotāja viedokli, tas tiek vērtēts stingrāk. Tāpēc ir gana daudz skolēnu, kuri cenšas rakstīt «pareizās» frāzes un pielāgoties skolotāja viedoklim, lai iegūtu labu atzīmi. S. Lazdiņa kritizē pašreizējo skolēnu vērtēšanas sistēmu. Piemēram, labus panākumus guvušās Somijas izglītības sistēmas centrā ir skolēns, bet Latvijā mācību procesu virza atzīme. Viņasprāt, skolotāji nav gatavi citai sistēmai, jo sabiedrība uzspiežot šādu uzsvaru uz atzīmi - uz to koncentrējas gan bērni, gan vecāki, kurus bieži vien interesē nevis atvases izaugsme, bet atzīme. Rīgas Lietuviešu vidusskolas vēstures skolotāja Linda Beķere apstiprina, ka atzīme kļuvusi par skolēnu pašmērķi. Uzdodot skolēniem kādu darbu, pirmais jautājums esot: «Vai par to liks atzīmi?» Ja neliks, bērni darbam pieiet mazāk nopietni.
Izmērāmas lietas
Skolotāji, kuri piedalījās Dienas eksperimentā, neko nezināja par domraksta autoru, izņemot to, ka rakstītājs mācās 12. klasē. Tieši šāds princips ir centralizēto eksāmenu vērtēšanā, turklāt liela daļa skolotāju domrakstu vērtēja, izmantojot centralizētā eksāmena pārsprieduma daļas vērtēšanas kritērijus, taču vērtējumi tik un tā ļoti atšķiras. Vai tas dod iemeslu apšaubīt centralizēto eksāmenu rezultātu objektivitāti? Skolotāji norāda, ka eksāmenos no šādām situācijām palīdzot izvairīties tas, ka darbus vērtē divi skolotāji un, ja vērtējumi atšķiras, tad arī trešais. Tomēr Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktore Gunta Aumale uzskata, ka nav pareizi centralizētajos eksāmenos likt radošus darbus, tajos, viņasprāt, «var likt tikai izmērāmas lietas».
Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Kristīne Ilgaža norāda, ka subjektīvā daļa centralizētajos eksāmenos veido samērā nelielu īpatsvaru no vērtējuma un neesot plānots no tās atteikties. VISC ieskatā lielāka problēma skolēnu vērtēšanā esot daļas skolotāju pašu gatavotie pārbaudes darbi, kas netiek vērtēti 10 ballu skalā. K. Ilgaža nenoliedz, ka joprojām ir skolotāji, kuri uzskata, ka skolēns var pārzināt priekšmetu augstākais astoņu baļļu līmenī, jo ar 10 ballēm novērtējamas zināšanas esot tikai skolotājam vai Dievam. Tomēr astoņu ballu skalā skolēnus vērtēt nav atļauts, visiem pārbaudes darbiem jābūt tādiem, par kuriem var saņemt maksimāli 10 balles.