Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome trešdien nolēma sākt streika procedūru, jo nav guvusi pārliecību, ka valdība šogad izpildīs pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.
Par saikni starp skolotāju algām un skolu reformu, kā arī par lielo un mazo skolu nozīmi Latvijā ar Rīgas Juglas vidusskolas direktori Aiju Melli sarunājas Romāns Meļņiks.
710 eiro ir apkaunojošs atalgojums pedagogam, pēc trešdien notikušā pedagogu streika paziņoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes locekle, Talsu starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja Inta Libreiha.
Trešdien pie Saeimas nama bija pulcējušies aptuveni 2000-2500 pedagogu, lai piketā pieprasītu iepriekš apstiprinātā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika pildīšanu tam paredzētajos termiņos. Piketa laikā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji tikās ar valdības un parlamenta pārstāvjiem. Pēc tikšanās paziņots, ka līdzekļus pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildei valdības un Saeimas pārstāvji sola atrast līdz maija vidum, pēc tam grozot 2019. gada budžetu, tādējādi 1. septembrī nodrošinot pedagogu algu pieaugumu. Ja solījumi netiks pildīti, pedagogi neizslēdz iespēju streikot.
Līdzekļus pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildei valdības un Saeimas pārstāvji sola atrast līdz maija vidum, pēc tam grozot 2019.gada budžetu, tādējādi 1.septembrī nodrošinot pedagogu algu pieaugumu.
Šorīt pie Saeimas pulcējušies aptuveni 2000 izglītības darbinieku, vienojoties prasībā par iepriekš apstiprinātā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika pildīšanu tam paredzētajos termiņos. Jau neilgi pēc piketa sākuma bija sapulcējies liels skaits - aptuveni tūkstotis - pedagogu, novēroja Diena, bet pēc pārdesmit minūtēm piketētāju skaits bija dubultojies. Pēc pedagogu pārstāvju tikšanās ar valdības amatpersonām tapa zināms, ka aizvien nav izslēgts arī streika scenārijs.
Dienā, kad pie Saeimas ēkas vairāki tūkstoši pedagogu sapulcējušies piketā, pieprasot pildīt iepriekšējās valdības solīto un palielināt darba samaksu, premjers Krišjānis Kariņš (JV) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma uzsvēra, ka izglītībai atvēlētās naudas daudzums nevis vienkārši mehāniski jāpalielina, bet jāoptimizē finansējuma izlietojums, jo pašlaik tas ir neefektīvs. Kariņš arī aicinājis arodbiedrību nevis iet uz konfrontāciju, bet sadarboties: "Ļoti vienkārši - ja grib dejot, abiem ir jāgrib dejot, citādi nekas nesanāks. Es aizvien aicinu arodbiedrību nākt talkā, palīdzēt mūsu izglītības ministrei mainīt un uzlabot sistēmu."
Valdības locekļiem dienu pirms pedagogu protesta nav izdevies pārliecināt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) par iespējām šogad rast līdzekļus pedagogu algu celšanai, tāpēc pedagogi neatteiksies no ieceres trešdien doties piketā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai (EK), vēršot uzmanību uz vairākām neizpildītām likuma normām, veidojot šā gada Latvijas valsts budžetu.
Izglītības jomai tiek novirzīts pietiekami daudz līdzekļu, savukārt streiku organizēšana ne vienmēr ir labākais veids, lai panāktu kādus rezultātus, komentējot skolotāju algu pieauguma jautājumu, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) trešdien, 6.martā, dosies iesniegt pieteikumu pedagogu protestu akcijai, aģentūrai LETA pastāstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Valdības iespējamais solījums pedagogu minimālo mēnešalgu celt nevis šī gada 1.septembrī, bet 2020.gada 1.janvārī izglītības nozarē strādājošos no piketa un streika neatturēs, aģentūrai LETA pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.