Fransuā Ozons ekskluzīvi KDi: Uzņemt seksa ainas ir patīkamāk nekā filmēt cilvēkus kafejnīcā

Vakar noskatījos "Jauno draudzeni". Biju gaidījusi kaut ko vairāk, kādu intrigu, bet - nekā. Viss paredzami. Nesapratu auditorijas noelšanos ainās, kur galvenais varonis pārģērbies par sievieti, bet - tāda nu ir tā mūsu publika. Viens gan - tik ļoti uzkrītoši Ozons portretē Francijas vidusšķiru, kur viss tik skaisti un kārtīgi un uci uci. Un tad - tad viens kārtīgs ģimenes tēvs pārģērbjas par sievieti... Vb tas arī vairāk bija kā sabiedrības portretējums - kaut vai aina klubā "Amazone", kas ir vienīgā vieta, kur cilvēki var būt paši. Kopumā gan no pēdējā laikā redzētajām franču filmām man Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā redzētā "Trīs sirdis" patika daudz labāk.

Mums visiem ir daudzi caurumi, kuri iegūst daudz romantiskāku veidolu, ja "filmējam", baudot savu un otru ķermeni arī. Panākumus var gūt pat nekrāsojot matus un neraušoties par katru cenu publiskā telpā. Nu ja, bet ja ir pieprasījums, kas garantē naudas plūsmu...

Kaut ko nesen lasīju par ozona caurumiem... Tas laikam par šo džeku un viņa caurumiem.

Re kā, izrādās, Jerohomoviša jaunskungs, ka cerētā un samērā uzbāzīgā interese par Jūsu piedāvāto tēmu, nav tik izplatīta kā varētu domāt. Apsveicami. Mālēti vīrieši iespējams nav topā.

nevēlos baudīt dīvainas filmas par dīvainiem tematiem. Kādēļ intervija tieši par šo filmu? Vai nav bijušas citas filmas?

Kas ir jūsu lielākie grēki, kurus baudāt? Jūs tiešām cerat, ka es jums tos uzskaitīšu?! Labāk jums to nezināt.

slimums.

Vai te izpaužas seksuāla maniaka noslieces? Un to var attaisnot ar "mākslinieka profesiju"?:)))

Lai veicas Ozonam! Taču man patika Godārs. Un, kas ir transgresija, nezinu. Je ne suis pas Charlie.

klau vecais,ja pincītis mazs tad jālēkā apkārt ar kameru,bet ja metamais kārtīgs,tad tādām nodarbēm brīvu laiku atrast grūti...

Gadu gaitā noskatījies kādu strēķīti itāļu un franču kino, kā jaunās filmas, tā vecās, es tomēr vairāk izbaudu itāļu kino. Pat tās filmas, kurās abi vienkārši uzņem "dzīvi" - Lielais skaistums, 8 1/2, itāļiem sanāk labāk. Piemēram, franču Pagātne (Le passe) gan bija pilnīgi garām, arī sieviņai diez ko nepatika. Pēdējo franču filmu, ko skatījos, arī atstāju pusvārtā - La Traversée de Paris, ar Burvilu, jaunu de Finesu, Gabēnu. It kā visas zvaigznes, bet nepavilka. Franču-itāļu kino gan ir gara kopdarbības ēra. Grūti dažreiz izšķirt, kur ir kas, bet komēdijās itāļu pašu ražojumi ņem virsroku. Franču komēdijas ir triviāli banālas. :(