Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Anna vannā un dzīves skola. Latvijas video mākslas vēsture uz AB dambja pie Noasa

"Ekspresīvā forma un depresīvā ideja precīzi atspoguļo tā laika lielpilsētas eksistenciālo noskaņu Rīgā," režisora Jura Poškus četras minūtes garo video mākslas darbu Dzīves skola (1991) raksturoja viens no mākslas centra Noass jau vairāk nekā divdesmit gadu lolotā Latvijas Video mākslas arhīva iniciatoriem Juris Boiko (kopā ar Dzintaru Zilgalvi – I. A.). Šobrīd 27 darbi no zemūdens līmenī esošajiem krājumiem ir izcelti gaismā un 24 stundas diennaktī aplūkojami izstādē Latvijas Video mākslas arhīvs 1985–1995 uz AB dambja, ļaujot uz analogā video formāta tehnisko iespēju izziņas procesiem paraudzīties no mūsdienu digitālā laikmeta pozīcijām.

"Tas ir mākslinieciskās brīvības un eksperimentu laiks," par šo desmitgadi latviešu mākslā saka Latvijas Video mākslas arhīva direktore Sandra Ķempele un piebilst, ka šajā izstādē var iepazīties gan ar naivās mākslas paraugiem, gan arī ar profesionālu operatoru darbiem. Senākie no tajā apskatāmajiem video darbiem ir tapuši 1989. gadā – Ilzes Pētersones Variācija52 un Anna vannā, kā arī Hardija Lediņa Trīs brāļi. Laika gaitā šī ekspozīcija tiks papildināta ar darbiem no Latvijas Laikmetīgās mākslas centra arhīva, kurā ir atrodami paši vecākie video mākslas piemēri. Nāciet atkārtoti!

"Ir ļoti interesanti paskatīties, kā šo darbu autoru dzīve un karjera ir attīstījusies pa šiem trīsdesmit gadiem," norāda Sandra Ķempele. Laikrakstā Diena varēja lasīt par multimediālo izstādi Tautasdziesmu teicējas. 1991 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kuras kuratore bija Dace Micāne-Zālīte. Pie mākslas centra Noass ir redzams viņas 12 minūšu garais video darbs Gogēns savas gleznas sauc teikumos (1991). "Tas ir viens no izcilākajiem šīs izstādes darbiem, kas runā zīmju, simbolu un sajūtu valodā un parāda māksliniecisko un vienlaikus arī tehnisko kvalitāti, kas ne vienmēr iet roku rokā," akcentē Latvijas Video mākslas arhīva direktore.

Šajā ekspozīcijā ir pārstāvēta arī Arta Dzērves, Aijas Bley, Hardija Lediņa, Rolanda Laķa, Andreja Ēķa, Kristīnes Želves un citu mākslinieku daiļrade, kas iesāka rakstīt Latvijas video mākslas vēsturi. Šobrīd Latvijas Video mākslas arhīvs turpina apzināt vietējo mākslinieku veikumu un informāciju par tā autoriem. "Tas ir aizraujošs process, it īpaši pēdējos gados, kad video mākslā ir jūtams uzplaukums," atklāj Sandra Ķempele.

Jāatzīmē, ka līdz ar šo izstādi mākslas centrā Noass tika atklāta arī ekspozīcija Pārmaiņu laiks. Arnolds Skrastiņš un festivāla Ūdensgabali 20. sezonas pasākumu programma.

Aktuālajai informācijai var sekot līdzi Facebook.com/noass.lv

Top komentāri

Anna vannā noslīka.
A
Nepalaimējās, jo bija pillā!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Valmieras festivāla punktu galaktika

5. Valmieras Vasaras teātra festivāla izrādes notika, strikti ievērojot distancēšanās prasības, bet pavisam individuāli bija iespējams baudīt apvienības Kvadrifrons un Latvijas Kultūras akadēmijas st...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja