Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +17 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 24. jūlijs
Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristīne, Kristīna

Melno cauruļu mudžeklis. Tuvojas Venēcijas arhitektūras biennāle

No tehnoloģijām nav jābaidās. Venēcijas arhitektūras biennālē sākas biroja NRJA veidotās Latvijas ekspozīcijas Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai uzbūve.

No 22. maija līdz 21. novembrim Itālijā norisināsies Covid-19 pandēmijas dēļ par gadu pārceltā 17. Venēcijas Starptautiskā arhitektūras izstāde jeb Venēcijas arhitektūras biennāle, kuras tēma formulēta jautājumā Kā mēs dzīvosim kopā?/How Will We Live Together?. Latviju pārstāvēs arhitektu birojs NRJA ar ekspozīciju Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai/It’s not for you! It’s for the building, kurā tiek izvērsta biennāles galvenā kuratora arhitekta, mācībspēka un vairāku grāmatu autora Hāšima Sarkīsa tēma un tiek runāts par to, kā varam sadzīvot ar tehnoloģijām. Iespēju pārstāvēt Latviju pasaulē prestižākajā arhitektūras izstādē NRJA ieguva 2019. gada Kultūras ministrijas organizētajā konkursā.

"Melno cauruļu mudžeklis pirmajā acu uzmetienā parādās kā svešķermenis, kas gluži kā parazīts pārņēmis cilvēka apdzīvoto vietu,» par savu instalāciju – arhetipisku māju – raksta arhitektu birojs NRJA. Pirms pusotra gada prezentētais ekspozīcijas modelis pa šo laiku ir būtiski mainījies un attīstījies abstrakcijas un tīrāka dizaina virzienā: melno cauruļu mudžeklis ir kļuvis par visplašākā tehnoloģiju loka simbolu. Šīs tehnoloģijas parasti tiek slēptas cilvēku skatienam, bet ir klātesošas mūsdienu arhitektūras būvēs.

 

Līdzsvara meklējumi

"No ārpuses šī instalācija ilustrē pesimistisko uzskatu, ka tehnoloģijas mūsu mājokļos un ēkās aizņem arvien vairāk vietas un arvien mazāk vietas paliek cilvēkam, bet, līdzko Latvijas paviljona apmeklētājs ieiet tajā iekšā, sensori sāk reaģēt uz kustību un iedegušās gaismas pavada apmeklētāju cauri mājai, tu saproti, ka tehnoloģijas var būt palīgs tavā ikdienā," akcentē biroja NRJA vadītājs arhitekts Uldis Lukševics. Viņš piebilst, ka savā ikdienā ar katru jaunu ēkas projektu arhitekti saskaras ar jautājumu par cilvēka un tehnoloģiju attiecībām un līdzsvara meklējumiem.

"Savstarpējās diskusijās un sarunās ar klientiem un nozares profesionāļiem vienmēr ieskanas tas, ka attiecības starp cilvēkiem un tehnoloģijām ir ļoti pretrunīgas. No vienas puses, mēs bez tām nevaram iztikt, piemēram, man vakar mājās pazuda elektrība un dzīve apstājās – es nezināju, kā rīkoties tālāk (smejas), bet, no otras puses, tehnoloģijas ir ievelkošas un visu pārņemošas, tāpēc ir jāpārliecinās, lai tās kalpotu cilvēkiem, nevis otrādi," uzver arhitekte Elīna Lībiete.

Uz jautājumu, vai pašiem arhitektiem ir kāda konkrēta līdzsvara formula, realizējot savus projektus, Uldis Lukševics atbild, ka tajā ir ļoti daudz mainīgo lielumu – tas ir atkarīgs no klientu individuālajām prasībām un iespējām, kas ir vēl viens milzīgs izpētes lauks. "Ja runājam par internetu, kas ir pieejams lielākajai daļai cilvēku, vairākums to izmanto tikai kaķīšu fotogrāfiju un video skatīšanās dēļ. Tas ir jautājums ne tikai par iespējām, bet arī par to, cik jēgpilni esam gatavi tās izmantot," uzskata arhitekts.

 

Humora piesitiens

Latvijas ekspozīciju papildinās grāmata, kas tehnopesimistiem atgādinās, ka tehnoloģijas ir radītas mums, savukārt tehnooptimistiem – ka arī XXI gadsimta arhitektūras centrā ir jābūt cilvēkam. Izdevumā būs apkopoti ironiski pazīstamu Latvijas prozaiķu, publicistu un pētnieku īsstāsti par reālu pieredzi ar labi gribētām un izsmalcinātām, taču nejēdzīgām tehnoloģijām – neatveramiem logiem, apgaismojumu, kas spītīgi darbojas tikai gaišajā dienas laikā, gudrajām sistēmām, ko apmuļķo dzīvnieki, u. c.

"Grāmatas pamatstruktūru veido tekstu pāri – no vienas puses, ir īsstāsti ar literāras fikcijas elementu un vieglu humora piesitienu, kuri cilvēcīgā veidā aplūko dažādas problēmas un kuru mērķis ir padarīt to pieejamu plašam cilvēku lokam, bet, no otras puses, ir ekspertu skaidrojošie komentāri ar risinājumiem," uzsver ekspozīcijas projekta vadītāja Austra Bērziņa. "Pretestību, kas sabiedrībā veidojas pret jauniem tehnoloģiskajiem risinājumiem, nevaram ignorēt. Mūsu kā arhitektu mērķis ir parādīt, ka ir iespējams atrast līdzsvaru starp tehnoloģiju pārbagātību un cilvēcīgu vidi," komentē Elīna Lībiete. Šo uzdevumu papildinās NRJA arhitekta Ivara Veinberga ilustrācijas, kas ir veidotas arhitektūras rasējumu izgatavošanas programmā AutoCAD.

 

Virtuālie apmeklētāji

Pandēmijas izraisītā piespiedu pauze ir ļāvusi ne tikai vēl vairāk iedziļināties aplūkotajā tēmā, bet arī izrādīt Latvijas ekspozīcijas konstrukciju vietējiem iedzīvotājiem – 2020. gada septembrī mūsdienu kultūras forumā Baltā nakts Doma laukumā bija aplūkojama tās versija ar nosaukumu Pārtrauktie savienojumi/Connections Interrupted, kurā melno cauruļu veidojums bija izstādīts transformētā veidolā, reaģējot uz pašreizējo situāciju un vairākos līmeņos apspēlējot tās radīto distanci – starp indivīdiem, mājām, pilsētām un valstīm.

Covid-19 pandēmija Venēcijas arhitektūras dalībniekiem ir likusi domāt par jauniem risinājumiem savu vēstījumu nodošanā, paviljonu atklāšanas parādīšanā un diskusiju veidošanā. Sadarbojoties dažādu valstu kolēģiem, tikusi izveidota interneta vietne Architecture Live, ko kūrē Igaunija. «Ja šai situācijai ir kāda zelta maliņa – tas ir tas, ka caur šīm digitālajām platformām dalībvalstis var sasniegt ļoti plašu virtuālo apmeklētāju loku, jo šiem pasākumiem varēs pieslēgties jebkurš interesents," apgalvo Elīna Lībiete.

Līdz šim Venēcijas arhitektūras un mākslas biennāle lielākajai Latvijas sabiedrības daļai ir likusies tāls notikums, kas ir ierobežots noteiktā vietā un ko dalībnieki izmanto galvenokārt kā tīklošanās iespēju ar arhitektiem, māksliniekiem un citiem profesionāļiem no visas pasaules. "Viens no mūsu īpašajiem notikumiem būs kopā ar videooperatoru Ēriku Boži un režisori Martu Elīnu Martinsoni veidotās filmas pirmizrāde, kas notiks 21. maijā. Tā vēstīs par ekspozīcijas Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai ideju un tajā skartajām tēmām un savā izteiksmē balansēs starp absurda un dokumentālo kino," ieskicē Austra Bērziņa.

 

Drošs uzbūves process

Latvijas ekspozīcijas budžets ir 98 856 eiro, kas iekļauj instalācijas izstrādes, materiālu iegādes, transporta, montāžas, uzturēšanas, demontāžas, apdrošināšanas, komunikācijas un citas izmaksas. Tās konstrukcija uz Venēciju ir devusies 30. aprīlī. Galamērķī to sagaidīs arhitektu, būvnieku, galdnieku un multimediju mākslinieku grupa, kura maija otrajā nedēļā sāks ekspozīcijas montāžu Arsenāla telpās. Ekspozīcijas projekta vadītāja Austra Bērziņa vērš uzmanību uz to, ka biennāles rīkotāji ir daudz domājuši par to, lai dalībvalstu paviljonu uzbūves process būtu drošs. Kopā ar Kultūras ministriju, kas ir Latvijas ekspozīcijas atbalstītāja, un Latvijas paviljona komisāru, pieredzējušo arhitektu Jāni Dripi, šogad notikušas daudzas sarunas par to, kā nodrošināt Latvijas ekspozīcijas montāžu un tās uzturēšanu līdz novembrim šajos apstākļos. "Esam diskutējuši par šī gada izaicinājumiem, paviljonu komisāri to ir apsprieduši savā starpā. Tā ir aktīva visu pušu iesaiste, kas ir īpaši svarīga pandēmijas laikā," norāda Austra Bērziņa.

Itāļu publikai biennāle būs pieejama no 22. maija, savukārt ārvalstu viesiem – no 2. jūnija, kad Itālija plāno vērt durvis iebraucējiem no citām valstīm. Tiek prognozēts, ka izstādi varētu apmeklēt 100 000 cilvēku, kas ir trīs reizes mazāk nekā parasti, bet digitālo platformu izmantošanai vajadzētu kompensēt šo faktu ar uzviju, uzskata Austra Bērziņa.

 

Augstāk par ikdienu

Šī būs jau otrā reize, kad birojs NRJA pārstāvēs Latviju Venēcijas arhitektūras biennālē. Iepriekšējā bija 2014. gadā, kad NRJA piedalījās izstādē ar ekspozīciju Neuzrakstītais/Unwritten. "Toreiz sapratām, ka varam izvirzīt nopietnas tēmas, kas ir būtiskas ne tikai vietējā, bet arī plašākā mērogā, un ka ir svarīgi domāt par dažādiem vispārējiem problēmjautājumiem un procesiem, jo tajā brīdī, kad arhitekti pārstāj to darīt, arī viņu pašu darbi kļūst vāji," saka Uldis Lukševics.

Pagājušajā reizē kopā ar savu komandu viņš pievērsās pēckara arhitektūras mantojumam, pret kuru mūsdienās nav skaidras attieksmes, kā arī vienotu principu, ko ar to iesākt. "Man šķiet, ka gan šī gada, gan 2014. gada biennāles pieredze mūsos ir transformējusies arī tajā, ka bijušajā Centrālkomitejas namā Elizabetes ielā 2 esam izveidojuši MAD Arhitektūras telpu, kas lokālā mērogā mudina darīt to pašu – domāt par arhitektūru, apmainīties ar viedokļiem par to un tādējādi pacelties drusku augstāk par ikdienas praktizēšanas līmeni," akcentē Elīna Lībiete.

Šogad Venēcijā būs pārstāvētas 62 valstu nacionālās ekspozīcijas, kuru vidū būs četras jaunpienācējas – Grenāda, Irāka, Uzbekistāna un Azerbaidžāna. Kuratora Hāšima Sarkīsa veidotajā izstādē Kā mēs dzīvosim kopā? Venēcijā būs 112 dalībnieku no 46 valstīm. Tiek uzsvērts, ka dalībnieku vidū ir pieaugusi Āfrikas, Latīņamerikas un Āzijas arhitektu pārstāvniecība, turklāt ekspozīcijā būs "samērojama" vīriešu un sieviešu klātbūtne.

Informācija: labiennale.org, latvianpavilion2021.lv

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Titāna plāksne galvā

Kannu kinofestivāls ir demonstratīvi apliecinājis, ka kino un festivāli tradicionālajā formātā turpinās – par spīti visam

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja