Kad mākslinieks iepazīstina ar ekspozīciju, mēs apstājamies pie divdaļīga darba, kurā attēlots atrakts kaps un piemineklis ar iegravētiem vārdiem "Sapņi un idejas". "Tās kādu brīdi bija noraktas," paskaidro Reinis Virtmanis, kurš glezniecības lauciņā ir atgriezies pēc ilgākas pauzes un tagad jauc grafītu ar terpentīnu, un rada savus darbus.
Ekspedīcija apziņas dzīlēs
"Šī tehnika man palīdz labāk runāt par gaismu, jo krāsainībā tā izčākst un pazūd," uz kontrastu spēku vērš uzmanību mākslinieks, kurš šīs tumšās izstādes tumšākajā galā "dodas" ekstrēmā piedzīvojumā - nolaižas savas apziņas dzīlēs. "Tas līdzinās ekspedīcijai, kurai cilvēks gatavojas gadiem," salīdzina Reinis Virtmanis. Viņš norāda, ka iepriekš gleznojis ļoti racionāli, bet šoreiz ļāvies lielākai brīvībai. "Interesanti, no kurienes tas kuģis iepeldējis?" mākslinieks jautājis sev, kad viņa radītājā alā parādījies kāds burinieks. Tikai pēc darba tapšanas viņš ir sācis meklēt atbildes un nonācis pie jauniem secinājumiem.
Darbā Cita izeja, kas turpina alu tēmu, Reinis Virtmanis parāda, ka tumsā cilvēks ļoti skaidri redz savu ceļu uz gaismu, bet viņu iegāž vēlme ielūrēt kaut kur citur. "Nezināmā vilinājums ir milzīgs," savā pieredzē dalās mākslinieks. Savukārt kā pāreja no apakšzemes uz virszemi izstādē Nemiegs kalpo koks, ko viņš uzskata par īpašu būtni. Tā aprakstīšanai Reinis Virtmanis izmanto tādus vārdu salikumus kā "apziņas simbols" un "pieredzes sūklis". Arī lielākā daļa mākslinieka darbu ir gleznoti uz koka saplākšņiem, jo tie pieļaujot daudz vairāk nekā audekls.
Neiespējamības mirklis
"Zem tās gozējās rūpīgi pulētās mundiera pogas," Reinis Virtmanis savos darbos ir izracis arī kara tēmu, par kuru viņš reflektē kā diskrēts novērotājs un kamerstila piekritējs. Šī tēma viņā raisa divējādas sajūtas: no vienas puses, karš ir tik nesens un biedējošs - to ir piedzīvojuši mūsu vectēvi -, bet, no otras puses, šeit un tagad tas šķiet kā neiespējamība. Arī vienā no saviem darbiem mākslinieks nedod skaidru atbildi, vai karavīrs "atdod godu" saullēktam vai sprādziena atblāzmai. Viņš pats savā darbā Gaišā piemiņā atdod godu karā kritušajiem - vienalga, kurā pusē viņi būtu karojuši -, un iedvesmu jeb mundieri Reinis Virtmanis tam ir aizņēmies no senām fotogrāfijām.
Vēl viena utopija parādās mākslinieka darbā, kur redzama saules pielieta ainiņa ar Āgenskalna priedēm un kas salauž uz pusēm visu izstādi: tajā ir attēloti divi reāli cilvēki, kas ikdienā spēlē uz veciem sintezatoriem, un - nevar saprast - šis darbs fiksē pagājušu laiku vai vēl nenotikušu nākotni. "Man vasara vienmēr šķiet kaut kas ļoti nereāls sevis apzināšanā," teic Reinis Virtmanis, kurš vislabāk jūtas rudenī un ziemā. Savukārt naktī viņu piemeklē bezmiegs. Tam ir veltīts viens no darbiem, kurā atklājas mākslinieka tuvība ar XIX gadsimta romantiķiem - tas ir kaut kas salds, bet tajā pašā laikā slēpj sevī dziļu ideālismu. Tieši šajā bezmiega stāvoklī ir radušās vairākas viņa idejas.
Reinis Virtmanis ir atradis atbildi uz mūžseno jautājumu: kur pazūd mēness, kad to trīs dienas nevar redzēt no Zemes? "Kāds to vienkārši pievāc sev," uzskata mākslinieks, "krāteri uz tā liecina, ka tas pabijis daudzās rokās." Šis ir viens no pirmajiem darbiem, kura radīšanā viņš izmantojis savu jauno gleznošanas tehniku. "Es vairākus gadus biju darbojies ar krāsām, bet tad es sapratu, ka ir jāmeklē cits veids, kā izteikt savas idejas,» atceras mākslinieks, kuru melnbaltais izteiksmes līdzeklis paķēris sev līdzi, - un viņš nodevies eksperimentiem. Savus darbus viņš sauc par mediju vai ilustrāciju. "Es satrūkstos, ja tos nosauc par gleznām," viņš norāda.
Aizkari kā baiļu simbols
"Man visu laiku ir sajūta par paralēlās pasaules esamību," atklāj mākslinieks, rādot vienu no Nemiega darbiem, kurā no zemes šalcas gaismas strēle, "parasti mēs to sagaidām no augšas." Viņš uzskata, ka par kosmosu cilvēki zina daudz vairāk nekā par zemi, kas mums paliek noslēpumaina vieta. Jau pēc darba radīšanas, kad notikusi viņa mājas renovācija un darbnīcas grīdā tika izurbts caurums, lai varētu ievilkt jaunu cauruli, viņš pārliecinājies, ka zeme ir brīnumu pilna. "Kad pagrabā strādāja strādnieki, no bedres spīdēja dīvaina gaisma," paralēles starp gleznoto un piedzīvoto velk Reinis Virtmanis.
Vēl viena iezīme, kas parādās viņa darbos, ir aizkari, kas māksliniekam ir baiļu simbols. Arī izstādes atklāšanu viņš salīdzina ar aizkaru pavēršanu. "Palūrēt, pateikt - Labvakar! - un aizvērt ciet," par vēlamo scenāriju stāsta Reinis Virtmanis. Vai tevi nepārpratīs? Vai tevi sapratīs? Stāstījums par izstādi Nemiegs noslēdzas ar darbu Visu gaišu!