Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle norisināsies sešās vietās

Rīgas starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA/Riga International Biennial of Contemporary Art), kurai dots nosaukums Viss bija mūžīgs līdz pārstāja tāds būt, tiks atklāta 2. jūnijā un norisināsies sešās vietās - Latvijas Universitātes bijušajā Bioloģijas fakultātes ēkā, topošajā mākslas centrā Zuzeum, Andrejsalā, Kristapa Morberga dzīvoklī, bijušās tekstilrūpnīcas Boļševička teritorijā un laikmetīgās mākslas izstāžu zālē Mākslas stacija Dubulti, informēja biennāles pārtsāve Inese Dābola.

I. Dābola norādīja, ka izraudzītās ēkas atspoguļo daudzveidīgo vēsturi un bagātīgo arhitektūras mantojumu un lielākoties atrodas ne vairāk kā 20 minūšu gājiena attālumā cita no citas, tādejādai paredzot izstādes apmeklētājiem ērtu piekļuvi.

Galvenā izstādes norises vieta būs 1898. gadā arhitekta Johannesa Kohsa projektētā Latvijas Universitātes bijusī Bioloģijas fakultātes ēka.Te norisināsies arī daļa no biennāles pasākumu programmas: mākslinieku, kultūras darbinieku un vadošu starptautisku pētnieku referāti, lekcijas un performances. Bijusī Bioloģijas fakultātes ēka atrodas Rīgas centrā, Kronvalda parkā.

Zuzeum ir Latvijas ievērojamo mākslas patronu un kolekcionāru Zuzānu ģimenes dibināts mākslas centrs. Ēkā, kuras arhitektūru un inženierkomunikācijas 1910. gadā projektējis Edmunds fon Trompovskis, savulaik bija korķa fabrika. Gaišo ķieģeļu ēka ir ievērojams sava laika industriālās arhitektūras paraugs un daļa no UNESCO aizsargātās teritorijas Rīgā.

Bijusī rūpniecības ostas teritorija Andrejsala pamazām veidojas par urbānās kultūras un mākslas rajonu. Biennāles vajadzībām tiks izmantota ne tikai peldošā telpa, bet arī apkārtējās noliktavas, tāpat paredzēta arī speciāli veidotu vides objektu izvietošana.

Ievērojamā latviešu būvuzņēmēja un 20. gadsimta sākuma mecenāta Kristapa Morberga dzīvoklis laika gaitā saglabājies neskarts un kļūs par vienu no biennāles norises vietām.

Rīgas Bulvāru loka dzīvokli, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Bastejkalnu un Brīvības pieminekli, vēl joprojām grezno pirmskara interjera autentiskās parketa grīdas, griestu ornamenti un gleznojumi, vitrāžas, podiņu krāsns un Rīgā pirmā dušas kabīne, kas izklāta ar polihromi glazētiem podiņiem.

Kristaps Morbergs, vēloties sniegt ievērojamu atbalstu jauno studentu izglītošanā, novēlējis visus savus īpašumus, ieskaitot dzīvokli, Latvijas Universitātei.

Savukārt bijušās tekstilrūpnīcas Boļševička ēka dienasgaismu ieraudzīja 1913. gadā, kad tajā plānoja atvērt augstvērtīgu apavu ražotni Buffalo, produktu izgatavošanai izmantojot Amerikas bizonu ādu. Tomēr Pirmā pasaules kara laikā ēka kļuva par militāro hospitāli ar vairākām darbnīcām, kas ražoja frontei nepieciešamo. Pēcāk, 1941. gadā, kā vērpšanas un aušanas fabrika, tā iemantoja Boļševičkas nosaukumu, bet savu darbību beidza 1990. gados, kad ražošana apsīka.

Iespaidīgā piectāvu ēka celta no kādreiz tik modernā dzelzsbetona, un to joprojām izgaismo no plašajiem logiem plūstošā dienasgaisma, monumentālajai ēkai piešķirot vieglumu. Savukārt ietilpīgā rūpnīcas ēdnīca atgūs dzīvību kā biennāles izstāžu telpa.

Par izstādes norises vietu kļūs arī pazīstamā mākslinieka Andra Eglīša darbnīca, kas atrodas bijušās tekstilfabrikas Boļševička teritorijā – iespaidīgā industriālo ēku kompleksā, kas būvēts 20. gadsimta sākumā, nedaudz nost no Rīgas centra. Plašajā angārā pietiek vietas gan mākslinieka darbnīcai, gan dažādām izstādēm un pasākumiem. 

Neilga brauciena attālumā no Rīgas, skaistajā Jūrmalas kūrortpilsētā atrodas 1977. gadā celtā Dubultu stacija, kuru projektējis Igors Javeins, vairāk nekā simt dzelzceļa staciju arhitekts. Patlaban stacija kalpo arī kā aktīva izstāžu zāle, kuru 2015. gadā iedibināja Inga Šteimane, Latvijas nacionālā paviljona kuratore 57. Venēcijas biennālē. Ēka ir unikāla ar to, ka joprojām pilda arī dzelzceļa stacijas funkcijas. Biennāles mākslas darbi tiks izstādīti ne tikai stacijā, bet arī tuvējā mežā un pludmalē.

Rīgas starptautiskā laikmetīgā māksla biennāles (RIBOCA/Riga International Biennial of Contemporary Art) dibinātāja un komisāre ir Agnija Mirgorodskaja, pirmās biennāles kuratore - Katerina Gregos. RIBOCA veidota kā jauna globāla platforma Baltijas un ārvalstu māksliniekiem laikmetīgās mākslas attīstības veicināšanai, izglītības atbalstam reģionā. Liela daļa mākslinieku, kuri piedalās biennālē ir dzimuši vai arī dzīvo un strādā Latvijā, Igaunijā vai Lietuvā – Baltijas valstīs, kas joprojām starptautiski maz pazīstamas par spīti bagātīgajam mākslinieciskajam devumam. Liela daļa mākslinieku darbu ir speciāli pasūtīti un tiek radīti izstādīšanai pirmajā biennālē. 

Izstāde būs atvērta no sestdienas, 2. jūnija, līdz svētdienas, 28. oktobrim.

 

 

 


Seko līdzi aktuālajam arī notikumam veltītajā Diena.lv sadaļā

Top komentāri

GG
G
Nevaru beigt brīnīties, kāpēc kultūras darboņi rūpnīcas ēku Ganību dambī neatlaidīgi dēvē par bijušo Boļševičku, kaut arī ēka nepārprotami ir uzcelta jau ilgi pirms boļševisma rašanās. Vai tā ir nostaļģija pēc boļševiku laikiem vai arī nožēlojama vēlme būt oriģināliem?
Burkšķis
B
Hm, vai Survival Kit līdzinieks?! Tikai nedaudz smalkāks?
Janis
J
Cik standartizēti, paredzami un nekā jauna. Pērn smalki pieteikts, taču rādās būs vienmuļi.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja