Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. oktobris
Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends

Sestdien Lielajā ģildē uzstāsies vijolniece Alina Ibragimova ar Sinfonietta Rīga

Sestdien, 25. septembrī, plkst. 19.00 Lielajā ģildē ar Volfganga Amadeja Mocarta pazīstamāko skaņdarbu – serenādi vijolei un orķestrim Mazā nakts mūzika Latvijā viesosies izcilā vijolniece Alina Ibragimova, Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga sabiedrisko attiecību vadītājs informēja Gints Ozoliņš.

Ar Sinfonietta Rīga kopīgi veidotajā koncertprogrammā viesmāksliniece demonstrēs savu spožo un virtuozo vijolspēli, kā arī stāsies orķestra priekšā kā koncerta atskaņojuma vadītāja. Līdztekus Mocarta "supergrāvējam", koncertā dzirdēsim vēl kādu dzīvespriecīgā Vīnes klasiķa serenādi - Pasta radziņš. Mocarta kompānijā arī Ludvigs van Bēthovens, kurš šajā programmā pārstāvēts ar komponista hrestomātisko Vijolkoncertu.

Līdztekus šajā sezonā plānotajiem koncertiem Elbas filharmonijā Hamburgā, Vīnes Koncertnamā Austrijā un Londonas Vigmora zālē Alina Ibragimova iegriežas arī Rīgā. Iepriekš māksliniece Latvijā viesojusies 2007. gadā, kad uz sadarbību viņu aicināja Gidona Krēmera vadītais kamerorķestris Kremerata Baltica.

Šīs sezonas spilgtākie notikumi Alīnas Ibragimovas radošajā kalendārā iezīmē satikšanos ar Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri un Londonas Simfoniķiem, kā arī Londonas Filharmoniķiem. Spraigajā koncertu ritējumā gaidāma debija ar Mālera kamerorķestri un koncerts ar Sanktpēterburgas Filharmoniķiem.

Lai gan Volfganga Amadeja Mocarta (1756-1791) izvērstu orķestra darbu klāstā atrodami vismaz sešdesmit astoņi lielformas orķestra darbi, kuri būtu pielīdzināmi simfonijas vērienam, tomēr Keheļa katalogā šī žanra apzīmējums dots četrdesmit vienam opusam. Laika posmā no 1774. līdz 1778. gadam Volfgangs Amadejs Mocarts pievēršas simfonijas žanram radniecīgajai serenādei. Jāatzīmē, ka simfonija šajā laikā vēl nav nostiprinājusi savas līderžanra pozīcijas un tiek uztverta, kā pakārtotas nozīmības muzikāls priekšnesums, kamēr serenāde varēja būt adresēta konkrētam mērķim un tika uzskatīta par vakara centrālo notikumu. Sinfonietta Rīga koncertā varēs dzirdēt Mocarta 9. Serenādi Remažorā, kam dots skanīgais Pasta radziņa apakšnosaukums. Tā datēta ar 1779. gada 3. augustu un, domājams, veltīta Zalcburgas Universitātes tā gada izlaiduma ceremonijai.

Kaut skaidri zināms, ka līksmais un bezbēdīgais Mocarta gars ar pašpietiekamu daiļradi neaizrāvās un viņa skaņraža spalvas kustību visbiežāk motivēja ārēji impulsi, proti turīgu ļaužu pasūtījumi, tomēr Mazās nakts mūzikas gadījumā saistība ar ārējiem spēkiem, vai kādu svinīgu notikumu nav rasta. Muzikologs Alfrēds Einšteins pat paudis pieņēmumu, ka šo serenādi Mocarts radījis iekšējas nepieciešamības mudināts. Serenāde datēta ar 1787. gadu, laiku, kad komponists strādājis pie operas Dons Žuans partitūras. Bet sešus mēnešus pirms graciozās un formas elegancē dziļi izsmalcinātās Mazās nakts mūzikas top viņa Muzikālie joki. Lielā mērā var piekrist Einšteina pieņēmumam, ka šajā teatrālisma, galantas koķetērijas un smieklu pasaulē Mocarta radošais gars varētu būt sev meklējis kādu harmonizējošu un estētiski pilnīgu skaniskā dārza pavēni. Taču lai kādi arī nebūtu šīs serenādes tapšanas motīvi, tās pilnīgā un viegli uztveramā forma un gaišais melodisms spēj pārsniegt ikvienu,

Ludviga van Bēthovena (1770-1827) koncertžanra sacerējumu vidū galveno vietu ieņem klavierkoncerti. Šim instrumentam ģeniālais komponists un virtuozais pianists veltījis piecas izvērstās formas darbus. Tomēr Bēthovena mantojumā nozīmīgu vietu ieņem abi pārējie līdz mūsu dienām saglabājušies koncerti – trīskāršais koncerts klavierēm, čellam un vijolei, kā arī Koncerts vijolei un orķestrim. To komponistam pasūtinājis izcilais austriešu vijolnieks Francis Klements, kura lasījumā vijolkoncerts pirmatskaņots 1806. gadā 23. decembrī Theater an der Wien. Nostāsti vēsta, ka vijolkoncerta solopartijas Klementa rokās nonākušas teju pēdējā brīdī, kas darba pirmatskaņojumam par labu nav nācis. Vijolkoncerta partitūra iegūla plauktā uz vairākiem gadu desmitiem un vien pēc ģeniālā komponista nāves, piedzīvoja savu "otro piedzimšanu". Šis notikums saistāms ar ungāru vijolnieka Jozefa Joahima vārdu, kurš kopā ar Londonas Simfoniskās biedrības orķestri un Fēliksu Mendelszonu pie diriģenta pults Vijolkoncertu publikai no jauna dāvāja 1844. gadā. Un šoreiz, jau uz palikšanu.

Atskaņojot mūziku no baroka laika, līdz pat mūsdienu jaundarbiem uz vēsturiskā instrumenta vai modernās vijoles, Alīna Ibragimova (1985) sevi pierādījusi kā daudzpusīgu vijolspēles virtuozi, kuras lasījumus izceļ tiešums un godīgums. Aizvadītajā sezonā māksliniece tikusies ar Bavārijas Radio orķestri un Londonas Filharmoniķiem, Eiropas kamerorķestri un Zviedrijas Radio sifmoniķiem, Ibragimova muzicējusi arī ar Sietlas simfonisko orķestri, Apgaismības laikmeta orķestri, Berlīnes vācu un Tonhalles-Cīrihes simfonisko orķestri, sadarbojoties ar Vladimiru Jurovski, Seru Džonu Eliotu Gārdineru, Jakobu Hrušu, Robinu Tičati, kā arī Danielu Hārdingu, Edvardu Gārdneru un Bernardu Haitinku.

Klausītāju aplausus un atzinību vijolniece baudījusi soloprogrammās Southbank centrā Londonā, Amsterdamas Concertgebouw un Zalcburgas Mozarteum, viņa sniegusi solokoncertus arī Vīnes Musikverein, Kārnegija zālē Ņujorkā, Pjēra Bulēza zālē Berlīnē un Alberta zālē Londonā, kur Ibragimova atskaņojusi Johana Sebastiāna Baha Sonātes un Partitas solovijolei festivāla BBC Proms ietvaros.

Viņas ilggadīgs skatuves partneris kamermūzikā ir pianists Sedriks Tibergjēns, ar kuru duetā atskaņotas V. A. Mocarta un L. van Bēthovena vijolsonātes, kā arī pašas dibinātais ansamblis Chiaroscuro Quartet.

Alīna Ibragimova dzimusi mūziķu ģimenē un vijolspēli sākusi apgūt Maskavas Gņesinu mūzikas skolā. Kad jaunajai vijolniecei bija 10, ģimene pārcēlās uz Londonu, kur viņas tēvs kļuva par Londonas Simfoniskā orķestra kontrabasa grupas mūziķi. Tur Alīna studējusi Jehudi Menuhina mūzikas skolā un Karaliskajā mūzikas koledžā pie Natašas Bojarskas, Gordana Nikoliča un Kristiana Teclafa. Viņas rīcībā ir 1775. gada Anselmo Bellosjo vijole, ko māksliniecei laipni sagādājis vācu filantrops Georgs fon Opels.

Iegādātās biļetes uz Sinfonietta Rīga un Alinas Ibragimovas koncertu Mocarta Mazā nakts mūzika un Haidna vijolkoncerts (iepriekš plānots 2020. gada 24. aprīlī), kā arī Sinfonietta Rīga 2020. gada II pusgada abonements derīgs bez pārreģistrācijas. 

Apmeklējot koncertu jāuzrāda sadarbspējīgs Covid - 19 vakcinācijas sertifikāts vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts un personu apliecinošs dokuments (informācija attiecas arī uz visa vecuma bērniem).

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Foto: Pirmizrādi piedzīvojusi rokopera Mauglis(1)

Nedēļas nogalē tika aizvadīta divus gadus gaidītā rokoperas Mauglis jauniestudējuma pirmizrāde, kuras izskaņā komponists un iestudējuma dalībnieki tika sumināti ar stāvvovācijām. Nākamās rokopera...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja