Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +9 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 18. oktobris
Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends

Jaunais Rīgas teātris rudeni iesāks ar trim jauniestudējumiem

Atjaunojoties iespējai organizēt kultūras pasākumus, Jaunais Rīgas teātris (JRT) no jūlija atsāka spēlēt izrādes ar skatītājiem klātienē. Tika piedāvātas iepriekšējo sezonu izrādes, kā arī Gata Šmita jauniestudējums Krizantēmas pēc Barbaras Pimas romāna Some Tame Gazelle. Augusta izskaņā un septembrī Jaunais Rīgas teātris piedāvā trīs jauniestudējumus un tuvākajā laikā ir iecerējis vairākus jaunus projektus, informēja JRT pārstāve Inga Liepiņa.

28. augustā JRT Mazajā zālē iecerēta pirmizrāde Ulda Tīrona veidotam jauniestudējumam Klāvas tantes skūpsts pēc Venedikta Jerofejeva poēmas Maskava – Gailīši motīviem.

No Bētlēmes zvaigznes attāluma viss tiešām šķiet blēņas, poēmas galvenajam Veņičkam taisnība. Celtnieku vagoniņā trijos 1969. gada ziemas mēnešos viņam izdevās šo attālumu veikt vārdos, stāstot par iedvesmotu dzērāju, kas paģiru rītā cenšas no Maskavas nokļūt debesu Gailīšos. Tā kā viņa moku ceļš ir neizsakāms, Venedikts Jerofejevs par to runā netieši, aplinkus, metoties garās literārās atkāpēs un mainot stāstījuma stilu, izsmejot nopietno un raudot par smieklīgo – tikai lai atrastu kādu stūrīti, kur nebūtu vietas izaicinājumiem, vietiņu, kur cilvēku pažēlotu. Lieki teikt, ka pasaulē tādu neatrast, un no Veņičkas ciešanu attāluma rupji šķiet pat eņģeļi.

Izrādes Klāvas tantes skūpsts scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Kristīne Jurjāne, kustību režisore – Elīna Gediņa, gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš. Izrādē piedalās: Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Ilona Bagele, Ivars Krasts, Inga Tropa-Fišere, Marija Linarte, Jevgēnijs Isajevs.

Lielajā zālē ir iecerēta pirmizrāde Pētera Krilova veidotai izrādei Dublinieši Miera ielā. Dramatizējumā izmantoti īru rakstnieka Džeimsa Džoisa daži stāsti no krājuma Dublinieši, prozas darbi Mākslinieka portrets jaunībā un Uliss. JRT aktieri šajā izrādē balansē uz plānās robežpārejas no lomas lomā un brīžiem "iebrauc" šķietamajā paštēlā. Izrādes vide skatītāju neaizved tālāk par populāro kafijas centru Miera ielā, bet "ar iedomu un fantāziju vien" tas top par katoļu koledžu, Martello torni, Dublinas bāru vai viesistabu.

Scenārija autori Matīss Gricmanis un Pēteris Krilovs saka: "Īpatnu un neatkārtojamo simbolu meklēšana ir gan Latvijas, gan Īrijas nacionālās vēstures mērķis. Reti Latvijā tiek vilktas paralēles ar Īriju, (bet) abas nācijas ir mēģinājušas apliecināties pasaulei un vienlaikus glabāt savu neatkārtojamo mentalitāti. Tās ir iekļāvušās Eiropas kopējā kultūrā, bet tai pat laikā pārspīlēti atrādījušas un lielījušās ar saviem simboliem, kas nošķir tās no citām nācijām.

Stefans Dedals ir tēls, kurš vijas cauri vairākiem īru rakstnieka Džeimsa Džoisa darbiem. Viņš ir mākslinieks, kurš cerējis kādreiz stāvēt pāri etniskajiem, politiskajiem un reliģiskajiem sprostiem, kuri cilvēku kopienu skalda. Mākslinieka portreta jaunībā finālā Stefans saka koledžas biedram: "Es nekalpošu tam, kam vairs neticu, lai vai tās būtu manas mājas, dzimtene vai baznīca, un es centīšos izpausties kādā dzīves vai mākslas veidā, cik vien brīvi un pilnīgi spēšu…." Latvijas literatūra vēl nav piedzīvojusi tādu rakstnieku, kādu Dievs dāvinājis Īrijai. Džoiss ir kā milzu klints pasaules literatūras ainavā. Mūsu izrādē redzams kā Džoiss būvē prozas raksturus – pretrunīgus, bez patosa un meliem."

Izrādē piedalās: Guna Zariņa, Andris Keišs, Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Ģirts Krūmiņš, Ivars Krasts, Regīna Razuma, Sandra Kļaviņa, Marija Linarte, Latvijas Kultūras akadēmijas JRT studijas 4. kursa studenti – Matīss Ozols, Ritvars Logins, Dāvids Pētersons, Jānis Grūtups, Sabīne Tīkmane. Pirmizrāde 2021. gada 10. septembrī.

Alvja Hermaņa veidota izrāde Sievietes un vīrieši, kas balstīta Majas Cades lugā Status quo (tulkotāja – Margarita Zieda, lugas adaptācija – Alvis Hermanis) jau piedzīvoja ģenerālmēģinājumu 2020. gada 12. martā (dienu pirms teātra slēgšanas). Pirmizrāde ir paredzēta pusotru gadu vēlāk – 2021. gada 20. septembrī.

Par izrādi režisors saka: "Izrāde piedāvā tādu realitātes modeli, kurā sieviešu un vīriešu sociālās lomas ir samainītas vietām. Mūsdienu pasaulē, kur sievietes kļūst arvien vīrišķīgākas un vīrieši arvien sievišķīgāki, šāda spēle vairs nešķiet utopiska fantāzija. Sievietes un vīrieši postmodernajā pasaulē sākuši mainīties lomām jau pirms kāda laika, un JRT izrāde piedāvā versiju, kā šī situācija varētu tālāk attīstīties. Vai arī – dažviet ir jau iestājusies. Japānā jau pārdošanā nonācis jauns produkts – plastikāta sieviešu krūtis, kuras uzliekot vīrietis var simulēt zīdaiņa barošanu tā, lai mazulis nejūt atšķirību. Vācijas medijos jau aizpagājušā vasarā varēja lasīt virsrakstus Vai vācu sabiedrība ir gatava kancleram vīrietim?. Rietumu sabiedrība (atšķirībā no pārējām) pēdējo simts gadu laikā veikusi milzu progresu sieviešu līdztiesības jomā un turpina to darīt, MeToo kustība radikāli izmainījusi sadzīves uzvedības kodus, taču politkorektuma maigais terors un cīņa par upura lomu dialogu starp dzimumiem tikai sarežģī. Un demogrāfijas līknes turpina gāzties uz leju. Visi šie procesi attīstās mūsu acu priekšā, un neviens nezin, ar ko tas beigsies. Vācu autore Maja Cade ir mēģinājusi fantazēt šajā virzienā, un ar viņas atļauju mēs lugu esam lokalizējuši. Darbības vieta ir Latvija."

Izrādes scenogrāfs – Alvis Hermanis, kostīmu māksliniece – Jana Čivžele. Izrādē piedalās: Gundars Āboliņš, Baiba Broka, Elita Kļaviņa, Sandra Kļaviņa, Jana Čivžele, Marija Linarte, Regīna Razuma, Ivars Krasts, Latvijas Kultūras akadēmijas JRT studijas 4. kursa studenti.

JRT skatītāji noteikti atceras Alvja Hermaņa izrādi Latviešu stāsti, kas pirmizrādi piedzīvoja 2004. gadā. Vairākos vakaros stāstus par cilvēkiem stāstīja JRT aktieri. Septiņpadsmit gadu vēlāk mūsdienu cilvēku stāstus stāstīs topošie aktieri – Latvijas Kultūras akadēmijas JRT studijas 4. kursa studenti. Izrādes režisors – Vilis Daudziņš. Izrādi vairākos vakaros iecerēts rādīt līdz šim skatītājiem neizmantotā telpā Miera ielā – Kamerzālē ar nelielu skatītāju skaitu (līdz 50 cilvēkiem) – un jaunajiem aktieriem tuvplānā. Iestudējuma pirmizrāde iecerēta 2021. gada nogalē.

Ķīna mūsdienu pasaulē ir absolūtais smagsvars jaunu jēgu un jaunu attīstības virzienu  radīšanā. As China Goes, So Goes the World. China Reshapes The World. (Kurp dosies Ķīna, turp dosies pasaule. Ķīna pārveido pasauli). Tie ir 21. gadsimta grāmatu, filmu un konferenču virsraksti visā pasaulē. Tāpēc JRT savu jauno izrādi veltīs mūsdienu Ķīnai un mēģinās skatītājiem atvērt to jauno pasauli, kas sagaida mūs pēc pandēmijas beigām.

Par šo jauno pasauli, šo jauno saturu nav vēl uzrakstītas lugas. JRT attīsta dramaturģisko materiālu saviem spēkiem, veicot apjomīgu pētniecības darbu no jaunākajām pasaulē izdotajām grāmatām, uzņemtajām filmām, laikrakstu, žurnālu, interneta izdevumu tekstiem un televīzijas raidījumiem. Darba mērķis ir pārradīt pasaules žurnālistikas pētījumus poētiskā teātra mākslas darbā. Dramaturģijas autore – Margarita Zieda. Izrādes režisors – Alvis Hermanis. Galvenās lomas tiks uzticētas aktieriem Gunai Zariņai un Vilim Daudziņam.

Izrāde pēc Raiņa lugas Jāzeps un viņa brāļi koncentrēsies uz cilvēku pasaulē un pasauli cilvēkā, apzinot vienu kā otra atspulgu. No vienas puses Jāzeps ir sapņotājs, kurš apveltīts ar lielu jaudu un jaunu pasaules redzējuma vīziju. Ģēnijs, kurš netiek pieņemts,  top izraidīts un iemests bedrē, jo pārlieku provocē brāļus pārskatīt līdzšinējos priekštatus par pasaules uzbūvi un lietu kārtību tajā. No otras puses Jāzeps, savu skaisto sapņu iedvesmots un aizrauts, nespēj pacietībā un pazemībā pieņemt brāļus un viņu pasaules redzējumu, jo, neapjaušot savu jaudu, nonicina brāļu izsapņoto pasauli. Šie dažādie pasaules redzējumi noved pie traģiskas un iznīcinošas sadursmes.

Savu interpretāciju par Raiņa lugu piedāvās režisore Inga Tropa-Fišere, scenogrāfs Miķelis Fišers, komponiste Anna Ķirse, kostīmu māksliniece Evelīna Deičmane.

Darbs turpinās arī pie kinofilmas Baltais helikopters, kas balstīta tāda paša nosaukuma izrādē. Lugas autors, izrādes un tagad arī filmas režisors ir Alvis Hermanis. Līdzās Mihailam Barišņikovam filmā piedalās JRT aktieri Kaspars Znotiņš, Guna Zariņa un Regīna Razuma. Filmas operators – Andrejs Rudzāts, montāžas režisors – Mārtiņš Grauds, māksliniece – Kristīne Jurjāne.

2022. gada pirmajā pusgadā jauniestudējumus veidos režisors Alvis Hermanis, Gatis Šmits un Pēteris Krilovs. Tās vienlaicīgi būs arī Latvijas Kultūras akadēmijas JRT studijas studentu diplomdarbu izrādes, kurās piedalīsies arī esošie trupas aktieri.

Jau piekto gadu Jaunais Rīgas teātris sezonu aizvadīs pagaidu telpās Miera ielā 58a. 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Foto: Pirmizrādi piedzīvojusi rokopera Mauglis(1)

Nedēļas nogalē tika aizvadīta divus gadus gaidītā rokoperas Mauglis jauniestudējuma pirmizrāde, kuras izskaņā komponists un iestudējuma dalībnieki tika sumināti ar stāvvovācijām. Nākamās rokopera...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja