Taču, kā uzsver A. Meri, tas attiecas arī uz Valsts akadēmisko kori Latvija un Latvijas Radio kori. «Šis jautājums būtu jārisina visiem trim kolektīviem kopā. Visi kora mākslinieki, arī es, esam uzrunājuši kultūras ministri, ka nepieciešams finansējums,» stāsta A. Meri.
Kā vēstīts iepriekš, īsi pirms Rīgas Operas festivāla, kurš jau 15 gadu piesaista LNO īpašu starptautisku uzmanību, streiku pieteicis Operas koris. Mākslinieki vēlas sākt streikot 8. jūnija vakarā, kad festivālā jānotiek P. Čaikovska operas Mazepa izrādei. Streikot gatavi 47 kora arodbiedrības biedri. Savukārt LNO administrācija uzskata, ka streika pieteikums ir pārsteidzīgs un nepamatots, un vērsīsies tiesā, lai to atzītu par nelikumīgu. Atbilstoši likumam streiku nedrīkst sākt līdz brīdim, kad stāsies spēkā tiesas spriedums.
LNO kora mākslinieku galvenā prasība ir atjaunot darba slodzi - 40 stundu darba nedēļu -, ko 2009. gadā formāli samazināja, lai finanšu krīzes situācijā par 15% samazinātu algas. Tomēr patiesībā slodze neesot samazinājusies, dažiem māksliniekiem pat palielinājusies.
Kā pastāstīja LNO kora arodbiedrības priekšsēdētājs Kristaps Niedra, mākslinieki darbā ir aizņemti gan mēģinājumos no rītiem, gan izrādēs vai mēģinājumos vakaros, taču saņem tikai 290-330 latu uz rokas, un fiziski neatliek laika piepelnīties citur. Atalgojuma jautājums sezonas gaitā aktualizēts vairākkārt, taču Operas administrācija arodbiedrības aicinājumiem neesot atsaukusies.
Savukārt LNO administrācija apgalvo, ka darbinieku atalgojuma un pilnas slodzes atjaunošana jau kopš pagājušā gada nogales ir LNO vadības prioritāte, kas iekļauta administratīvi saimnieciskās darbības plāna projektā, ko LNO direktors Andrejs Žagars 3. aprīlī iesniedzis Kultūras ministrijā. «Atalgojuma palielināšana LNO darbiniekiem ir galvenais arguments, pamatojot LR Kultūras ministrijai nepieciešamību palielināt nepietiekamo LNO valsts finansējuma apjomu,» norāda LNO vadība.
Neatbilstoši zemais atalgojums nav kora mākslinieku vienīgā sāpe. Streika pieteikumā prasīts arī pārtraukt kora māksliniekus diskriminējošo praksi slēgt nepamatotus terminētos līgumus, kā arī pārtraukt nepamatotu pārbaudes laika nosacījumu iekļaušanu terminētajos darba līgumos, kuri atkārtoti slēgti ar tiem pašiem māksliniekiem. Juriste Māra Ļūļa-Frankēvica, kura vadīs patlaban topošo LNO mākslinieku (kora, solistu un koncertmeistaru) neatkarīgo arodbiedrību, uzsver, ka vainojama ir arī Žagara attieksme pret māksliniekiem: «Viņš intervijās izteicies, ka korī dzied tikai neveiksminieki - tā ir attieksme. Ar līgumiem uz gadu un ar kārtējo pārbaudes termiņu cilvēkus tur īsā pavadā. Koris ir novests līdz kliņķim, kad vairs nav ko zaudēt, jo izdzīvot nevar. Opera prasa palielu summu dažādu parādu segšanai: tad lai netaisa tik grandiozus uzvedumus un samaksā cilvēkiem, kuri te katru dienu strādā!» sacīja M. Ļūļa-Frankēvica un piebilda, ka gudrs politiķis šo situāciju varētu izmantot, lai budžeta grozījumos paredzētu naudu šīs problēmas atrisināšanai.
Tikmēr LNO administrācija, atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumiem, kategoriski noraida pārmetumus, ka LNO pretlikumīgi slēdz līgumus ar kora māksliniekiem uz noteiktu laiku.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende uz kārtējo «ugunsgrēku» savā lauciņā reaģēja, norādot, ka 1. jūnijā tiksies ar A. Žagaru, lai apspriestu 2013. gada darbības plānu un ziņojumu par LNO turpmāko darbību, kas izriet no Operas audita rezultātiem. Pēc tam arī sekošot komentāri par Operas finansējumu.
Streika pieteikumu vainago aicinājums A. Žagaram «uzņemties atbildību par LNO darbībā veiktajiem pārkāpumiem, nespēju nodrošināt kora māksliniekiem atbilstošu un konkurētspējīgu atalgojumu un atkāpties no amata». LNO administrācija gan kategoriski noraida minētos pārkāpumus: «Tie ir nepatiesi, nepamatoti un nevar būt par iemeslu streika pieteikumam.»
Kultūras ministre LNO direktoram izvirzīto kora arodbiedrības prasību atkāpties no amata «nevar komentēt, jo no darba tiesiskajām attiecībām izrietošie jautājumi nav lemjami politiski, turklāt juridiskās attiecības starp darbiniekiem un vadību ir administrācijas un arodbiedrību kompetencē».