«Latvijā vārdam «feminisms» ir negatīva piegarša,» atzīst resursu centra sievietēm Marta vadītāja Iluta Lāce. Viņa lepojas, ka ir feministe, lai gan nācies saskarties ar dažādu attieksmi. Cilvēki, iepazinušies ar Ilutu, ir pārsteigti, ka viņa nav nekāda karojošā vīriešu nīdēja. «Viņi man saka: «Tik jauka sieviete! Un feministe? Nevar būt!»»
Latvijai teorētiski vajadzētu būt sieviešu tiesību un feminisma paradīzei, jo mūsu valsts ir ļoti «sievišķīga» — Latvijas sabiedrībā sieviešu īpatsvars ir viens no augstākajiem pasaulē. Nesenās tautas skaitīšanas dati rāda, ka Latvijā uz 100 vīriešiem ir 118 sievietes. No ārpuses šķiet, ka pie mums ar sieviešu tiesībām viss ir kārtībā, jo sievietes ieņēmušas augstākos amatus valsts pārvaldē — Vaira Vīķe-Freiberga nesenā pagātnē bija Valsts prezidente, pašlaik Saeimas priekšsēdētājas amatā ir Solvita Āboltiņa. Taču patiesā aina nav tik spoža, jo Latvijas sievietes joprojām pelna krietni mazāk nekā vīrieši, turklāt uz viņu pleciem gulstas lielākā daļa mājsaimniecības darbu un bērnu audzināšanas pienākumu.
Daudzu vīriešu (un arī sieviešu) naidīgā attieksme pret feminismu skaidrojama ar padomju mantojumu, jo PSRS laikā feminisma idejas līdz Latvijai nonāca izkropļotā veidā. «Feminisma vilnis Latvijai aizgāja garām, jo pasaulē feminisma uzplaukums bija 60. un 70.gados, kad PSRS teritorijā valdīja izkropļota izpratne par dzimumu līdztiesību,» skaidro sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Kļūdainā izpratne par feminismu sevišķi labi redzama 8.martā. Saskaņā ar sākotnējo ieceri 8.marts ir sieviešu solidaritātes diena, kad sievietes pieprasa dzimumu līdztiesību un savu tiesību ievērošanu. «Taču pie mums 8.marta ideja ir nostādīta kājām gaisā,» secina antropologs, norādot, ka Latvijā un citās pēcpadomju valstīs šajā dienā tiek uzsvērtas tās sievietes īpašības, kuru dēļ sievietes tiek diskriminētas.
Pēc sociālantropologa Sedlenieka domām, Latvijā drīzāk būtu jāsāk uztraukties par vīriešu stāvokli, jo vīriešiem ir zemāka izglītība, viņi dzīvo daudz īsāku mūžu. Vidējais sieviešu mūža ilgums par desmit gadiem pārsniedz vīriešu mūža ilgumu (78,4 pret 68,8). Par spīti šādai statistikai, sievietes joprojām tiek dēvētas par «vājo dzimumu».
Vairāk par to, kādēļ feminisma kustībai īsti nav izdevies nostiprināties Latvijā, lasiet Sestdienā!