Šahs ar liesmām Austrālijā

Lai arī ugunsgrēki Austrālijas kontinentā ir ierasta parādība, šosezon tie esot vieni no postošākajiem pēdējās desmitgadēs. Liesmas paņēmušas jau 24 cilvēku un miljoniem dzīvnieku dzīvību, iznīcinājušas vairāk nekā divus tūkstošus māju. Divos Austrālijas štatos – Viktorijā un Jaundienvidvelsā – pat izsludināts attiecīgi katastrofas un ārkārtas stāvoklis. Starptautisko palīdzību sniedz ASV, Kanāda un Jaunzēlande, taču nav paredzams, kad liesmas mitēsies, jo viskarstākā sezona Austrālijā ierasti ir janvārī un februārī.  

Tālāk netika

Iedomājies Eiropu – un puse no tās deg. Tieši tā šobrīd ir Austrālijā, kuru jau vairākus mēnešus plosa mežu ugunsgrēki. Lai arī tie šajā kontinentā ir ikgadēja un dabiska parādība, latvietis Artūrs Landsbergs, kurš Austrāliju sauc par savām mājām jau vairāk nekā piecus gadus, SestDienai atzīst: šosezon ugunsgrēku mērogs ir neiedomājams, un tas, ka valdība iesaista armiju, pierāda situācijas nopietnību. Vienlaikus gan viņš mēģina mazināt sacelto ažiotāžu, kas pamazām sāk pārņemt arī Latvijas publisko telpu. (Jāpiebilst, ka Latvija Austrālijai plānojusi piešķirt palīdzību 50 000 eiro apmērā, vēsta Ārlietu ministrija.)

Ugunsgrēku dēļ negaidīti ticis pārcelts Artūra organizētais latviešu saiets Austrālijā jeb 3 x 3 nometne, kurā plānoja piedalīties ap 60 cilvēkiem. Sākotnēji tas bija paredzēts Viktorijas Alpu kalnu slēpošanas bāzē Howmans Gap Alpine Centre netālu no Folskrīkas. Šeit nometnes organizētas kopš 1983. gada, un šis bija jau trīsdesmit septītais 3 x 3 saiets Austrālijā. Vēl 1. janvārī pilsētas ugunsdzēsēju brigāde Artūram apliecinājusi, ka situācija šeit ir droša, un par to paziņots arī satrauktajiem saieta dalībniekiem.

Artūram pazīstams ugunsdzēsējs gan ieteicis braukt, bet turēt acis vaļā, paņemt līdzi radio ar baterijām un, vēlams, sestdienā, 4. janvārī, neatrasties kalnos...

"Serpentīns, mežs, dūmi – tā nav laba kombinācija," atzīst arī Artūrs. Taču jau nākamajā dienā viss strauji mainījies – pasākums tika atcelts ugunsbīstamības dēļ, un visi, kas mēroja ceļu uz nometni, grieza automašīnas riņķī, lai tiktos Melburnas Latviešu namā Elvudā. Tālākie braucēji bija tikuši līdz Braitas pilsētai, no kuras dažas dienas vēlāk iedzīvotāji tika evakuēti pat ar helikopteriem.

"Ugunsbīstamība ir lielāka vai mazāka katru vasaru, un austrāliešiem ir izstrādāts jau savs protokols. Pirmais bīstamības līmenis nozīmē, ka nedrīkst zonā laist iekšā jaunus cilvēkus – visi, kas tur dzīvo un strādā, tur paliek, bet arī viņiem ir izteikts brīdinājums turēt ausis, acis vaļā, uzlādēt telefonus, ieslēgt radio un televizorus un gaidīt, kas notiek,» stāsta Artūrs.

Nevienu postošo ugunsgrēku Artūra ģimene gan, par laimi, nav piedzīvojusi. "Melburnā šovakar [pirmdien, 6. janvārī] bija smogs ugunsgrēku dēļ – kā vāks tas uznācis virsū. Viegli smaržo pēc dūmiņa, bet nav tik traki," viņš stāsta. Vēlāk sarunā vīrietis gan min, ka piecus kilometrus no mājām degusi zāle, radio skanējis brīdinājums sekot līdzi notikumu gaitai, un pāris māju iedzīvotāji tikuši evakuēti drošības labad. Kur pats bēgtu? "Pilsētā ir vienkāršāk. Melburna ir liela – bēgtu tur, kur nav uguns," viņš saka.

Tūristu vietā ugunsdzēsēji

Šosezon ugunsgrēku dēļ Austrālijā notiek vēsturiski vislielākā iedzīvotāju evakuācija, taču Artūrs atgādina par 2009. gada februāra postošajiem ugunsgrēkiem Viktorijas štatā, kuros dzīvību zaudēja vairāk nekā 170 cilvēku un daudzi cilvēki palika bez pajumtes. Austrālijā 7. februāri kopš tā laika piemin kā Melno sestdienu jeb Black Saturday.

"Latvijas mērogā tā skaitītos kā holokausta sēru diena, tāpēc arī austrālieši pieiet tam visam ļoti nopietni. Toreiz cilvēki laikus neevakuējās, tāpēc viņiem nebija kur aizbēgt," skaidro Artūrs.