Jautājumam par iespējamo miera vai vismaz kara pārtraukšanas sarunu sākšanu Ukrainā ir vairākas daļas – sākot ar globālo ģeopolitiku un beidzot ar situāciju frontē un iespējām karu turpināt. Daudzi politikas vērotāji kā iespējamo datumu, kad varētu izšķirties potenciālo miera sarunu liktenis, nosauc nākamā gada 20. janvāri – tad amatā stāsies ASV ievēlētais prezidents Donalds Tramps. Un tik tiešām – no Trampa un viņa administrācijas nostājas bez īpaša pārspīlējuma lielā mērā būs atkarīgs Ukrainas turpmākais liktenis.
TRAMPA MIERS
Tramps arī jau skaidri licis saprast, ka nevēlas kara turpināšanos, un priekšvēlēšanu karstumā pat solījis "pārtraukt karu 24 stundu laikā". Turklāt apgalvojot, ka izdarīs to uzreiz pēc uzvaras vēlēšanās. Realitātē ievēlētajam prezidentam nekādu iespēju pirms stāšanās amatā sākt īstenot savu politisko programmu – un jo īpaši ārpolitiskos solījumus – gan nav. Jebkuras sarunas valsts vārdā ASV drīkst risināt tikai esošās amatpersonas vai arī cilvēki, kurus tam īpaši pilnvarojis esošais prezidents. Šo nosacījumu neievērošana Savienotajās Valstīs tiek uzskatīta par nopietnu likumpārkāpumu. Līdz ar to paziņojumi par miera panākšanu Ukrainā 24 stundās pēc ievēlēšanas nebija nekas vairāk par priekšvēlēšanu retoriku.
Tāpat joprojām nav publiskots kāds konkrēts nākamā ASV prezidenta miera plāns. Attiecīgi – pagaidām dažādu spekulāciju, kas balstītas uz atsevišķiem Trampa, viņa nākamās administrācijas pārstāvju vai vienkārši tuvu stāvošu cilvēku izteikumiem, ir ievērojami vairāk nekā konkrētības. Lai gan tikai retais šaubās, ka uzreiz pēc stāšanās amatā Tramps un viņa administrācija tik tiešām centīsies panākt konflikta pārtraukšanu. ASV ievēlētais prezidents un viņa atbalstītāji par galveno Savienoto Valstu ģeopolitisko pretinieci neuzskata Krieviju, bet gan Ķīnu, kura apdraud ASV kā pasaules nozīmīgākās ekonomikas pozīcijas. Tādēļ arī jaunās administrācijas galvenā prioritāte būs Ķīnas ierobežošana, un tiek pieļauts, ka ASV pārtrauks Ukrainas atbalstīšanu, to pilnībā pāradresējot saviem Eiropas sabiedrotajiem. Savukārt Eiropa, kā uzskata, piemēram, izdevums The Wall Street Journal, šādai misijai, visticamāk, nav pilnvērtīgi gatava.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 29. novembra - 5. decembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!