Skaidrojumu, ka šis nolikumā ierakstītais limits attiecas ne vien uz jaunajiem, bet arī iesāktajiem projektiem, LZP izplatīja 28.oktobrī, bet pieteikumi jāiesniedz līdz šodienas pēcpusdienai. LZP priekšsēdētājs Elmārs Grēns gan norāda, ka jaunā kārtība bijusi zināma jau kopš pavasara un nezinātāji nav uzmanīgi lasījuši pārstrādāto nolikumu.
Zem noteiktā limita
Šogad finansējumu fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem saņēma kopumā 333 projekti, kas savā starpā sadalīja 4,15 miljonus latu. Starp tiem ir daudz tādu projektu, kam piešķirtā summa ir 3000-5000 latu robežās (iepriekš finansējuma limits nebija noteikts), un īpaši daudz šādu mazo projektu ir humanitārajās un sociālajās zinātnēs, tātad tiem turpmāk naudu nebūtu iespējams saņemt. «Motivāciju saprast var, bet nav īsti laimīgs lēmums spēles noteikumus mainīt tagad, kad projekti ir iesākti, jo pēc nolikuma tos var īstenot līdz četriem gadiem,» situāciju komentē LZP loceklis Benedikts Kalnačs. Ļoti grūti konkursā būs uzvarēt pilnīgi jauniem projektiem, kurus nolikums iesniegt atļauj. «Daļa zinātnieku jau laikus bija informēti par jaunajiem noteikumiem, daļa - ne. Pieeja it kā ir pareiza, jo par mazu naudu neko lielu nevar izdarīt, taču realitāte ir tā, ka dabas zinātnēs un inženierzinātnēs, kas ir materiālietilpīgākas, daudz mazāk projektu ir zem noteiktā limita,» uzskata Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše, kuras vadītajam pētījumam par vēlēšanu kampaņām šogad bija piešķirti 3000 latu. Komunikāciju zinātnē kopumā ir tikai trīs projekti, kuriem kopā piešķirtā summa ir mazāka par noteiktajiem 10 000 latu. Risinājums projektu konsolidācijai tomēr esot atrasts.
E.Grēns kategoriski noraida runas par «savējo», proti, eksakto zinātņu projektu lobēšanu. «Projekti var apvienoties tematiski un institucionāli. Nav normāla tāda sadrumstalotība, kāda bija. Būs vienkāršāka projektu rakstīšana, arī samaksa. Ja izrādīsies, ka attiecīgajā nozarē nav ar ko apvienoties, kā tas ir arhitektūrā, LZP nebūs kokaina un atradīs risinājumu,» uzsver E.Grēns un norāda, ka arī humanitāro zinātņu pārstāvji īsteno lielus projektus un būtu tikai labi, ja to būtu vairāk. Viņš pauda gandarījumu, ka LZP grantu finansējums 2010.gadam nemainīsies, lai gan zinātnei kopumā pieejamie līdzekļi sarūk.
Pieauga par desmit
Daudzu zinātnieku uzticību naudas dalīšanas godīgumam iedragāja jau šovasar, kad Eiropas Sociālā fonda projektu konkursā starp 25 uzvarējušajiem nebija neviena sociālo un humanitāro zinātņu projekta.
No 154 projektu iesniedzējiem 51 uzrakstīja protestu, un valdība septembra beigās bija spiesta atcelt visus konkursa pirmajā kārtā pieņemtos lēmumus un atkārtoti vērtēt visus projektus, turklāt no komisijas izslēdza trīs locekļus, kam bija iespējams interešu konflikts. Pēc atkārtotas pieteikumu izvērtēšanas un finansējuma palielināšanas no 40 uz 50 miljoniem latu uzvarēja 35 pro-jekti - par desmit vairāk nekā iepriekš.
LU SZF dekāns Juris Rozenvalds gan uzskata, ka nav izpildīta galvenā prasība - starptautisko ekspertu piesaiste pieteikumu izvērtēšanā. Latvijā ir pārāk maza akadēmiskā kopiena, lai varētu nodrošināt neieinteresētu skatījumu.