Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Glābjoties no kraha, Grieķijai jācērp izdevumi

Grieķijas valdība padevusies ES spiedienam un trešdien apsolījusi samazināt uzblīdušos valsts pārvaldes izdevumus, kas ir viens no galvenajiem nepieņemami lielā budžeta deficīta cēloņiem. Grieķijas problēmas samilza jau otrdien, kad Dienvideiropas valsts kredītreitings tika samazināts līdz zemākajam līmenim eirozonā. Vidējā akciju cena Atēnu biržā pēdējās piecās dienās samazinājās par 16%, investoriem cenšoties tikt vaļā no Grieķijas uzņēmumu vērtspapīriem.

Grieķijas finanšu ministrs Georgs Papakonstantinu apsolījis darīt visu iespējamo, lai samazinātu budžeta deficītu. Taču ar apņemšanos vien būs par maz. Tiek prognozēts, ka valdības parāds nākamā gada laikā pieaugs līdz 125% no iekšzemes kopprodukta (IK). Lai arī līdzīgs liktenis gaida visas ES dalībvalstis, Grieķijas gadījums šķiet ļoti smags, un ES amatpersonas ir norūpējušās par Atēnās notiekošo. «Viņiem nopietnāk jāpieiet fiskālajai situācijai. Nedrīkst samierināties ar 10 vai 12% deficītu,» prezidējošās valsts Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs mudināja Grieķiju samazināt aizvien augošo budžeta deficītu. Oktobrī varu pārņēmusī sociālistu valdība sola, ka gada laikā samazinās budžeta deficītu no pašreizējiem 12,7% uz 9,1% no IK. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem būs valsts pārvaldes izdevumu apcirpšana.

Taču šajā valstī nekad nav veicies ar taupības pasākumu ieviešanu, jo jebkurš ierosinājums, kas apdraud iedzīvotāju labklājību, izraisa arodbiedrību pretestību un noved pie protestētāju pūļiem ielās. «Ja valdība mēģinās samazināt izdevumus un pieprasīs samazināt algas vai likvidēt darbvietas valsts sektorā, tai būs jācīnās ar ļoti kaujiniecisku darbaspēku. Tādēļ gaidāmi jauni satraukumi un nemieri,» valdības izredzes vērtē valūtas tirgotāju firmas GFT analītiķis Deivids Morisons.

Par spīti protestiem, valdībai nebūs citas iespējas, kā vien ar agresīvu rīcību «ārstēt» ielaistās Grieķijas kaites. Rietumu analītiķi nereti norāda, ka grieķi ir pieraduši pie laiska dzīvesveida. Lai arī kopš pievienošanās eirozonai šajā valstī vidējais atalgojums ir krietni pieaudzis, darba efektivitāte klibo. Garie pusdienas pārtraukumi vasarā un dienvidnieku tradīcija nesteigties uz darbu, ja uz ielas satikts paziņa, ekonomikai par labu nenāk. Turklāt algu pieaugums valsts pārvaldē guļas uz nodokļu maksātāju pleciem. Arī sociālajā sistēmā briest pārmaiņas, citādi tuvākās desmitgades laikā budžetā vairs nepietiks naudas pensionāru uzturēšanai. Tā kā vidēji vienā grieķu ģimenē piedzimst 1,3 bērni, potenciālo nodokļu maksātāju kļūst mazāk, liecina Starptautiskā Valūtas fonda apkopotie dati. Kāda ES amatpersona izteica cerību, ka ap Grieķiju saceltā kņada palīdzēs valsts valdībai izskaidrot vēlētājiem taupības režīma ieviešanu.

Efektīvāko tēriņu samazināšanas ceļu grieķiem apņēmusies parādīt Īrija, kura tikko izsludinājusi plānu apcirpt izmaksas par 6%, jo arī zaļā zeme sastopas ar smagāko recesiju pēckara ērā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?