Tā ir viena no atziņām VM svaigi sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par situāciju zāļu tirgū. Lai zāles Latvijā būtu lētākas, VM ir vairāki priekšlikumi, piemēram, par 0% PVN likmes piemērošanu recepšu zālēm un ražotāju zāļu cenu iesaldēšanu.
Ziņojums tapa pēc premjera janvāra beigās veselības ministrei nosūtītās rezolūcijas, kurā prasīja skaidrojumus par to, kā veidojas zāļu cenas, kas ietekmējis un noteicis atšķirības zāļu cenās un to pieejamību patērētājiem Baltijas valstīs.
Igauņu ideja
Latvijas likumdošanā ir noteikts, ka kompensējamo medikamentu cenas nedrīkst būt augstākas nekā Lietuvā vai Igaunijā, cenas arī tiek fiksētas kompensācijas sistēmā, skaidro Juris Bundulis, VM valsts sekretāra vietnieks. Līdzko Igaunija vai Lietuva kāda medikamenta cenu samazina, arī Latvijai cena jānolaiž. «Lietuva tagad Latviju ir ielikusi kā references valsti, jo uzskata, ka mums cenas tiek normāli vērtētas. Lietuva ir pateikusi, ka viņiem cenai jābūt par 5% zemākai nekā Latvijā,» saka J. Bundulis. Latvijā vidēji katrā latā par zālēm aptuveni 70 santīmu esot ražotāja cena, pārējie 30 ir maksimālais lieltirgotavu un aptieku uzcenojums.
Par problēmu viņš atzīst Latvijā esošo augsto pacientu līdzmaksājumu. Pēc krasā veselības aprūpes budžeta grieziena virknei diagnožu grupu pacienta līdzmaksājumu pacēla divas vai divarpus reizes. Kaimiņvalstīs valsts apmaksā lielāku valsts kompensējamo zāļu apjomu.Turklāt Igaunijā 100% kompensācijas zāļu kategorijas izdevumu segšanai valsts izlieto 45% no kopējā valsts finansējuma, kamēr Latvijā - 55%, uzsver J. Bundulis. Te arī Latvijai esot, ko pārdomāt.
Turklāt Igaunijā pacientiem, kuriem pienākas 100% kompensējamās zāles, tās nav pilnīgi par velti, ir jāmaksā 90 santīmu. «Tas ir regulējošs instruments. Ja cilvēkam viss nāk par velti, viņš ņem zāles - vajag vai nevajag,» skaidro J. Bundulis. VM apsver, ka arī Latvijā varētu noteikt 50 santīmu līdzmaksājumu.
Par iesaldēšanu atturīgi
VM arī rosina recepšu zālēm noteikt 0% PVN likmi, tādējādi veselības aprūpes sistēma ietaupītu apmēram 13 miljonu latu. Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektors Valdis Freidenfelds piekrītoši saka: «Pašreizējā 10% PVN likme izskatās diezgan nepatīkami», un nosauc vairāku ES valstu piemērus, kur vismaz recepšu zālēm ir lielāki nodokļu atvieglojumi.
VM vēl kā iespējamu risinājumu pieļauj uz laiku iesaldēt zāļu ražotāju cenas un samazināt lieltirgotavu pieļaujamos uzcenojumus. VM atsaucas uz statistiku, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā zāļu cenas pieaug vidēji par 14% gadā. Zāļu cenu iesaldēšanu izmantojot vairākas ES valstis, un to pieļauj Eiropas Padomes direktīva.
Lētāko neizvēlas
No Latvijā pārdotā apjoma oriģinālmedikamenti veido 36%, bet lētākās ģenēriskās jeb patentbrīvās zāles - 64%. Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas vadītāja Evita Jaunzeme gan norāda uz problēmu - atšķirībā no daudzām ES valstīm Latvijā arī tad, kad par zemāku samaksu iedzīvotājiem pieejami patentbrīvie medikamenti, pacienti turpina lietot dārgākos - oriģinālmedikamentus.
Ģenērisko zāļu patēriņš Latvijā ne vien neaug, bet pat mazliet samazinās. «Ārsts neinformē pacientu, ka ir dažādas zāļu terapijas iespējas. Aptiekā ne vienmēr farmaceits iesaka lētāko,» stāsta E. Jaunzeme. Arī VM pērnā gada beigās secināja, ka apmēram sešus miljonus latu pacienti pārtērējuši, neizvēloties lētākās zāles.