Zinām, ka šī gada septembrī plānota elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām, atsakoties no pašreizējās kārtības, kad publiskais tirgotājs ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju saskaņo kopējās izmaksas par elektrību, tā vietā ļaujot tirgum noteikt elektroenerģijas vērtību.
Pastāvošā sistēma paredz, ka pat ar noteiktu nemainīgu elektrības gala tarifu tā sastāvdaļu izmaksas var tikt mainītas atsevišķi bez atbilstošas gala tarifa korekcijas. Tādējādi regulētais gala tarifs bijis gluži kā no iluzionista cepures izvilkts zaķis - neviens nezina, kā tas tur radies pēc tam, kad cepurē tiek salikts neierobežots daudzums dažādu lietu. Latvijas iedzīvotāji vairāku gadu garumā skatījušies šo priekšnesumu, neapzinoties, cik tad īsti maksā elektroenerģija.
Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm esam gājuši unikālu ceļu. Jau tagad Igaunijā visi patērētāji ir atvērtajā tirgū, savukārt Lietuvā, kura šo soli plāno īstenot ne agrāk kā 2015. gada 1. janvārī, regulētā tarifa struktūra ir pārskatāmāka un elektroenerģijas cena atbilst reālajai tirgus situācijai.
Tieši sadrumstalotā un nepārskatāmā tarifu struktūra, kas vienmēr pastāvējusi Latvijā, ir par pamatu faktam, ka, «atnākot brīvajam tirgum», patērētājus sagaida ne viens vien pārsteigums. Turklāt, aplūkojot pērn publiskotos datus, redzams, ka 48% mājsaimniecību patērētās elektroenerģijas tiek izcenota tieši pēc Starta tarifa. Pašlaik izskanējušie apgalvojumi par 6-7% cenu kāpumu balstīti tikai uz Pamata tarifa salīdzinājumu, aizmirstot par to, ka puse mājsaimniecībām pārdotās elektroenerģijas Latvijā tiek iegādāta par krietni zemāku, subsidētu cenu.
Protams, nav noliedzams, ka spiedienu uz elektrības izmaksām rada daudzkārt pieminētā maksa par OIK. Turklāt Lietuvā tā ir pat augstāka nekā Latvijā. Latvijas un Lietuvas gadījumā iespaidīgu daļu OIK maksājuma veido atbalsts dažādām spēkstacijām, arī tādām, kas izmanto dabasgāzi un brīvā tirgus apstākļos bieži ir nekonkurētspējīgas. Igaunija ir izņēmums, jo tur subsīdijas tiek maksātas tikai par atjaunojamo energoresursu izmantošanu, papildus maksājot arī elektroenerģijas nodokli, kas Latvijā mājsaimniecībām pārdotajai elektroenerģijai netiek piemērots.
Kopumā elektroenerģijas cenu situācija Baltijas valstīs ir līdzvērtīga, atšķiras tikai risinājumi atsevišķu elektroenerģijas ražotāju atbalstam un tas, cik labi cenas tiek vai netiek skaidrotas patērētājiem. Latvijas vēsturiski izvēlētais cenu regulācijas mehānisms paredz novēlotu cenu palielināšanu, tātad kādu brīdi cenas tiek subsidētas, taču vienlaikus tas paredz būtiskus cenu kāpumus brīžos, kad tās tiek pārskatītas.
Tāpēc, balstoties uz jau izsludināto OIK tarifa kāpumu un aptuveno elektroenerģijas cenu prognozi, jāsecina, ka Latvijas mājsaimniecībai ar vidējo patēriņu 200 kilovatstundu mēnesī pēc septembra izdevumi par elektrību pieaugs par aptuveni 20%. Pašlaik svarīgi sabiedrībai skaidrot, kā veidojas elektrības cena un kādi var būt tās kāpuma iemesli.
*SIA Enefit Valdes priekšsēdētājs