«Tas ir ievērojams notikums ne tikai Latvijas, bet visas pasaules mērogā. Nezinu nevienu valsti, kur parastajiem iedzīvotājiem būtu pieejams tik ātrs internets par tik zemu cenu. Korporatīvajiem klientiem - jā. Tiem par nereālām summām var nodrošināt šādu ātrumu,» Lattelecom daudzināto piedāvājumu optiskajā tīklā nodrošināt datu plūsmu ar ātrumu līdz 500 Mb/s slavē Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Plešs. Viņš uzskata, ka tas ļaus Latvijai, «kas vienmēr gājusi pussolīti priekšā pasaulei šajā jomā», izrauties vēl tālāk vadībā.
Priekšā visiem?
Ideālos apstākļos šāds pārraides ātrums paver nebijušas iespējas. «Paši pārliecinājāmies, ka divu stundu filmu var pārsūtīt četrās minūtēs,» Lattelecom Optikas tehnoloģiju biznesa daļas direktors Raivis Mackevičs Dienai stāsta, ka neviena no pašlaik ikdienā lietotajām programmām un funkcijām nespēj «nogurdināt» optisko tīklu. Tiesa, reālos apstākļos 500 Mb/s ātrumu izbaudīt neizdosies. Neatkarīgi mērījumi rāda, ka vidējais datu plūsmas temps ir ap 90 Mb/s - gan Latvijas iekšējā tīklā, gan no ārzemēm. To nenoliedz arī R.Mackevičs.
Cita lielā interneta pakalpojumu sniedzēja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš Lattelecom izsludināto ātruma paaugstināšanu uzskata par mārketinga pasākumu. «Mēs jau tagad piedāvājam garantēto ātrumu ap 100 Mb/s un teorētiski varam iedot pat 1 Gb/s, ja klients to vēlas. Taču jārēķinās ar izmaksām,» Baltkom pārstāvis Dienai apgalvo, ka konkurentu piedāvājumā nav nekā vienreizēja. «Tā drīzāk ir reklāmas cīņa starp operatoriem, un valsts uzņēmums pat krīzes apstākļos var atļauties piedāvāt zemu cenu, jo tam ir kur atkāpties,» L.Kļaviņš acīmredzami nepriecājas par šādu Lattelecom taktiku.
Arī V.Plešs uzskata, ka Lattelecom neizdosies ilgstoši izbaudīt pārākumu. «Konkurenti nesnauž. Esmu dzirdējis, ka arī viņi pamazām strādā šajā virzienā,» asociācijas izpilddirektors atgādina, ka pavisam neilgi pēc tam, kad Lattelecom sāka piedāvāt pieslēgumu ar ātrumu līdz 100 Mb/s, līdzīgs pakalpojums parādījās arī citu interneta pakalpojumu sniedzēju cenu lapās. Turklāt zināms, ka dažas lielās kompānijas arī veido savus optiskos tīklus.
«Teorētiski visi varētu izmantot vienus kabeļus, jo ES direktīva nosaka, ka ar kanālu jādalās. Taču Latvijā tā nav populāra prakse un katrs velk savus maģistrālos tīklus,» V.Plešs vērš uzmanību uz to, ka pie superātra pieslēguma ātrāk tiks naudīgāko kompāniju klienti. Viņš noraida aizdomas, ka Lattelecom izrāvienā «vainojama» valsts nauda: «Cik man zināms, Lattelecom tīklu būvē par savu naudu.» Uz to pastāv arī R.Mackevičs, tiesa, nenosaucot kopējo investīciju apjomu.
Neizsmeļami resursi
Galvenais ieguvums no liela ātruma datu pārraides ir iespēja bez aizķeršanās skatīties augstas izšķirtspējas videomateriālus, interneta televīziju, spēlēt datorspēles tiešsaistē un pārsūtīt lielus failus. Arī rīkot videokonferences. «Mēs gribam būt gatavi lietām, kas vēl nav pieejamas. Kad parādīsies kāds jauns, lielus resursus prasošs pakalpojums, mēs gribam, lai mūsu klientiem tas uzreiz ir pieejams,» R.Mackevičs īstu pakalpojuma izmantojumu saskata tālākā nākotnē.
Ātra datu pārraide teorētiski varētu veicināt nelegālu failu apmaiņu. Ko iesākt ar to?
«Pakalpojumu sniedzējs var izsekot datu pārraides apjomiem un noskaidrot, vai milzīgie apjomi ir saistīti ar nelegālu satura izplatīšanu,» Lattelecom pārstāvis sola, ka pirāti sākumā tiks brīdināti un, ja ignorēs aizrādījumu, viņiem var atslēgt pakalpojumu.
«Ātra datu pārraide būs nepieciešama, ja attīstīsies sensoru tīkls. Nākotnē sensors būs pie ledusskapja, veļas mašīnas, tējkannas un citām ierīcēm. Ja gribēsim tās vadīt attālināti, vajadzēs labu pieslēgumu,» Latvijas Universitātes Matemātikas institūta direktors Rihards Balodis-Bolužs domā, ka ātrais internets radīs pavisam jaunas vajadzības. Piemēram, videopamācības, kā paveikt dažādus uzdevumus. Iespējams, pat trijās dimensijās.
Mazo priekšrocība
«Vecas mājas nav vērts remontēt. Vieglāk uzbūvēt no jauna,» R.Balodis-Bolužs Dienai skaidro, kādēļ trūcīgajā Latvijā ir nesamērīgi laba interneta infrastruktūra. Viņš atgādina, ka brīdī, kad bija jāizšķiras, vai turpināt labot novecojušos vara kabeļus vai ievilkt optisko tīklu, Latvijas uzņēmumi izšķīrās par otro variantu un apsteidza Rietumus. «Tur vecā manta nav tik slikta, lai atmaksātos demontēšana. Tādēļ Rietumeiropā joprojām lieto iepriekšējās paaudzes tīklu,» R.Balodis-Bolužs nesaskata neko pārsteidzošu Latvijas izrāvienā. Tomēr viņš nav drošs, ka patlaban iedzīvotājiem ir vajadzīgs tik ātrs tīkls, ja tam nav izmantojuma.
«Optikas attīstība reāli sākās pirms diviem trim gadiem, un visi bija vienādās pozīcijās. Mazākās valstis var ātrāk ieviest jauninājumus, īpaši tad, ja ir viena nesamērīgi liela pilsēta kā Rīga,» R.Mackevičs stāsta, ka Latvijā optisko tīklu var ievilkt ātrāk un bez tik lieliem ieguldījumiem, kādi būtu vajadzīgi kādas lielvalsts pakalpojumu sniedzējam. «Jo lielāka valsts un lielāks operators, jo grūtāk pieņemt lēmumu un sākt pāreju,» viņš atzīst, ka arī Lattelecom vilcinājies vairākus gadus, pirms nolemts, ka tehnoloģiju izmaksas kļuvušas pieņemamas, lai optiskā tīkla uzturēšana kļūtu ekonomiski izdevīga.
Patlaban Lattelecom optiskais tīkls pievienots desmitajai daļai Rīgas mājsaimniecību, un plānots, ka trijos gados būs nosegtas trijos ceturtdaļas Rīgas teritorijas. Paralēli darbs norit ārpus galvaspilsētas, un nākamgad optiskais tīkls būšot pieejams visās lielākajās pilsētās.
L.Kļaviņš apstiprina, ka arī Baltkom veido optisko tīklu un jau nākamā gada pirmajos mēnešos visi Rīgas mikrorajoni būšot aptverti. «Vienīgais iemesls, kādēļ mēs nepiedāvājam klientiem vēl lielāku ātrumu, ir tas, ka nav tāda satura, kas patērētu pat 100 Mb/s,» L.Kļaviņš lēš, ka interneta televīziju un videokonferenču rīkošanai pietiek ar trīsreiz mazāku ātrumu no Baltkom maksimālā piedāvājuma. Tomēr viņš apgalvo, ka kompānija būs gatava sniegt pakalpojumu, ja radīšoties pieprasījums.