Kremļa aizspriedumi
Maskavas nelabvēlīgā attieksme pret NATO nav nekāds jaunums, jo Kremlis vienmēr ar lielām aizdomām raudzījies uz NATO tuvošanos Krievijas robežām. Tagad šīs aizdomas apstiprinātas Krievijas militārās doktrīnas tekstā, ko parakstījis Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Dokumentā rakstīts, ka potenciāls drauds Krievijas drošībai ir gan NATO paplašināšanās, gan ASV veidotās pretraķešu aizsardzības sistēmas objektu izvietošana Austrumeiropas valstīs. Kremlis uzskata, ka NATO militārās infrastruktūras izvietošana Krievijas tuvumā ir bīstams drauds Maskavas interesēm.
NATO vadība iebilst, ka Maskavas bažas ir pilnīgi nepamatotas. «Man jāsaka, ka šī jaunā doktrīna neatspoguļo reālo pasauli. NATO nav Krievijas ienaidnieks,» aģentūrai Reuters atzina NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. Viņš uzsver, ka NATO vēlas pastiprināt stratēģisko sadarbību ar Krieviju, piemēram, lai uzlabotu drošības stāvokli Afganistānā, kas būtu gan NATO, gan Krievijas interesēs.
Tautiešu aizsardzība
Neizpratni par Kremļa paranoju izteikusi arī bijusī ASV valsts sekretāre Madelēna Olbraita. «NATO bija alianse pret Padomju Savienību, bet Padomju Savienība vairs neeksistē,» Minhenē teica M.Olbraita. Taču daudzām Krievijas amatpersonām ir grūti pārvarēt vecos aizspriedumus pret NATO. Maskava ar lielu nepatiku vērojusi NATO paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ko Kremlis uzskata par savu ietekmes zonu. Sevišķi lielu satraukumu izraisīja runas par iespējamo Ukrainas un Gruzijas pievienošanos NATO.
Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs paudis viedokli, ka Gruzijas vilināšana uz NATO bija viens no iemesliem, kas izraisīja bruņoto konfliktu Kaukāzā. Krievijas militārā doktrīna paredz iespēju izmantot bruņotos spēkus arī ārpus valsts robežām, piemēram, lai aizstāvētu Krievijas pilsoņus ārzemēs. Gruzijas karš jau bija šādas politikas precedents.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apgalvo, ka ASV un Eiropas Savienības valstīm vajadzētu atteikties no «bloku domāšanas», kas kaitē Eiropas drošībai. S.Lavrovs uzskata, ka ES valstīm vajadzētu atbalstīt Kremļa iniciatīvu par jaunas drošības sistēmas veidošanu. Maskava vēlas, lai šajā sistēmā lielāka loma būtu atvēlēta nevis NATO, bet gan Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.