Līdz vēlēšanām viņi varētu savā starpā cīnīties par lielāko ietekmi nākamajā Saeimā, pēc tām - vienoties par kopīgu valdību ar _Saskaņas centru_, kā uzskata Jaunā laika vadība. Ar tikšanos Saeimas Tautas partijas frakcijā partiju no jauna vadīt gatavais A.Šķēle trešdien noslēgs pirmo sarunu raundu ar partijas biedriem, kurus jau ir apmeklējis reģionos. A.Šlesers startu savai vēlēšanu kampaņai dos sestdien, kad kongresā viņš varētu kļūt par LPP/_LC_ priekšsēdi, par ko daudzi jau viņu uzskatījuši ilgāku laiku. Trešdien ar jaunu nosaukumu un piedāvājumu bija iecerējusi nākt klajā Jaunā laika, _Pilsoniskās savienības_ un Sabiedrības citai politikai apvienība, bet šis iznāciens atlikts - iespējams, tāpēc, ka nav panākta vienošanās vai nav bijusi vēlēšanās pieteikt sevi dienā, kad uzmanība būs pievērsta A.Šķēlem.
Viņa partijas biedrs politikā pieredzējušais Jānis Lagzdiņš pieļauj, ka A.Šķēle izšķīries atgriezties, jo nav redzams neviens spēcīgs labējās opozīcijas politiskais spēks, par kuru varētu balsot tie, kas nav apmierināti ar tiem, kuri pagājušajos četros gadus bijuši pie varas. Tajā bijusi arī pašlaik opozīcijā esošā LPP/LC. Tagadējā premjera Valda Dombrovska pārstāvētā JL, PS un SCP veidotā apvienība TP dibinātājam A.Šķēlem varētu nešķist pietiekami spēcīgs konkurents, uzskata J.Lagzdiņš. JL pārstāvis Artis Kampars apzinās, ka visi trīs ietekmīgie partiju līderi cīnīsies pret Jauno laiku un šo partiju apvienību, «bet mūsu vēlētājs diez vai pāries pie Šķēles atbalstītājiem». Viņaprāt, lielākā cīņa notiks «vadoni meklējošajā elektorātā».
Iesaistīs reģionus
A.Šķēle, kurš 21.novembrī kandidēs uz TP priekšsēža amatu, piedāvājis palielināt reģionu lomu partijā un izveidot reģionu padomi no 15 cilvēkiem, kuriem būs tiesības piedalīties valdes darbā ar savu viedokli. A.Šķēle lūgs līdz nākamajam kongresam pavasarī izveidot valdi tikai piecu cilvēku sastāvā (tagad ir 11). Ko TP dibinātājs tajā vēlētos redzēt, viņš neatklāja. A.Šķēle runā ar daudziem TP cilvēkiem un ir ticies ar bijušo frakcijas vadītāju Māri Kučinski, kurš tiek uzlūkots kā iekšējais opozicionārs. Viņš apliecinājis A.Šķēlem, ka ir gatavs strādāt partijā, savas cerības saistot ar viņa spēju to iekšēji sakārtot un iesaistīt reģionu cilvēkus. Taču TP esot jātiek skaidrībā, «cik mēs esam nacionāla partija», uzskata M.Kučinskis. Var secināt, ka daudz ko izšķirs līdera spēja pārliecināt TP biedrus, ka pēc vēlēšanām netiks veidota triju oligarhu valdība kopā ar Saskaņas centru.
LTV raidījumā Skats no malas Kārlis Streips šo trijotni raksturoja kā noietu etapu: «Viens [Lembergs] ir smagos noziegumos apsūdzēts, un divi, kuriem vajadzētu būt apsūdzētiem pēc Jūrmalgeitas notikumiem.» Kad šonedēļ portāls delfi.lv vaicāja A.Šķēlem, vai pagātnes aizdomu ēnas netraucētu kļūt par premjeru, viņš atbildēja: «Ja septiņu gadu laikā nav izdevies pierādīt nekādu vainu vai līdzdalību šajos procesos [digitalizācijas lietā], tad par to nav pamata runāt.»
Šlesers: lai TP paliek malā
A.Šlesers izredzes saista ar spēju parādīt savus darbus Rīgā un uzskata, ka tieši Saskaņas centrs un LPP/LC, startējot atsevišķi, bet piesakot sevi kā vienotu bloku, ir tā alternatīva, kuru izvēlēties tiem, kas nav apmierināti ar varas partijām. A.Šlesers nedomā, ka A.Šķēles vadītā TP un A.Lemberga ZZS varētu būt viņa sabiedrotie pēc vēlēšanām, un saminstinās tikai pie jautājuma, vai tiešām nav iespējama viņa un A.Šķēles sadarbība, kas ilgi bijusi noturīga, - ja A.Šķēlem izdošoties «uztaisīt tīrīšanu un izveidot jaunu komandu, tad varbūt, bet TP un ZZS nogāza mūsu valdību un mūs nodeva». Pārsteidzoši - A.Šlesers Dienai teica: «Neizslēdzu iespēju, ka mēs varētu sadarboties ar Jaunā laika, Pilsoniskās savienības un SCP apvienību, bet TP un ZZS lai pasēž malā.»
PS valdes loceklis Kārlis Šadurskis uzskata, ka tas «ir labi pārdomāts taktisks gājiens, lai vēlētājs redz, ka, nobalsojot par LPP/LC, tik slikti nemaz nebūs, bet iepriekšējā pieredze rāda, ka Šleseram visvieglāk atrast kopīgu valodu ar Šķēli un Lembergu». Uz jautājumu, vai nebūs grūti stāties pretim šiem pretiniekiem, K.Šadurskis atbildēja - ar oligarhiem neesot jācīnās, bet gan jārada alternatīvs piedāvājums, un tad lai vēlētāji izšķir, kuriem politiskajiem spēkiem viņi vēlas uzticēt savas valsts pārvaldi.