Ja pieņem, ka Cayenne Diesel «neskaitās», jo tas ir apvidus auto, tad Panamera skaidri norāda, ka pat Porsche nekas nav akmenī iecirsts. Godīgi sakot, es līdz galam nesaprotu vācu preses ņemšanos ap dīzeļa faktu.
V6 TDI motors (250 ZS) no Audi ir absolūti cienīgs atrasties šajā motortelpā, un vienīgā atkāpe ir astoņu ātrumu «automāts» Porsche divsajūgu kārbas PDK vietā. Jā, tā ir līdz šim lēnākā Panamera - 6,8 s līdz 100 km/h, taču arī visu laiku ekonomiskākā - 6,3 l/100 km. Sniedzamība līdz 1200 km nekavējoties ierindo to līdzās dīzeļa luksusauto no Audi, Mercedes un BMW. Lielās autonomas jau berzē rokas.
Aizverot Panamera Diesel durvis, jau tā neuzkrītošā motora ņurdoņa pazūd pilnībā, jo «pasažieri nedrīkst zināt, ka tas ir dīzelis». Kaut arī, atzīstot, ka mūsdienās uzraksts Diesel redzams arī uz prestižiem auto, Porsche tomēr izstrādājis speciālu izpūtēja traktu, lai Panamera saglabātu «Porsche skaņu». Un tā joprojām ir te, kad vien vēlaties, sevišķi, kad nospiesta poga Sport Plus, kas «saspiež amortizatorus un pietur ātrumkārbu zemākā pārnesumā. Panamera Diesel kaut kur līdzinās Audi dīzeļa bolīdiem Lemānā - klusiem, stabiliem, tomēr nežēlīgi ātriem.
Taču man ir aizdomas, ka automašīnas pircēji dos priekšroku nepiespiestai, ārpasaules trokšņu netraucētai, perfekta interjera iekļautai sarunai nelielā vai, gluži otrādi, patiešām lielā ātrumā. Tādai sarunai, kādu risinājām ar slovēņu kolēģi un drīz risinās pārtikuši ļaudis, kas, vienā rāvienā nobraukuši 600 kilometru, izbrīnīti pavērsies pulkstenī «kā, jau esam galā?» un pēc tam odometrā. Jo, pirmkārt, bija ātri, otrkārt, pa ceļam nebija jāpilda degviela.