Solvita Āboltiņa. Viņi turpina uzvesties kā politisks spēks, kas iepriekšējā sasaukumā aizgāja un attiecās atbalstīt Valda Dombrovska valdību. Sapratuši, ka vēlētāji to nav novērtējuši, PLL tagad mēģina daudz ko darīt, lai tikai būtu pamanāmi. Bet par Zatlera kandidatūru Vienotības frakcija lēmumu bija pieņēmusi jau sen. Ja kāds vēl tam pievienojas, būsim tikai gandarīti.
Tad jūs to traktējat kā pievienošanos?
S. Ā. Jā. Varētu atkal teikt, ka Šķēles kungs TV jau sen ir teicis, ka varētu atbalstīt Zatlera kungu, bet Vienotību veidojošās partijas savukārt ir mēģinājušas to pamatot un dot Zatlera darbības vērtējumu. Frakcija iniciēja šo sanāksmi, bija diskusijas, bet nebija pat vajadzīgs balsojums - atbalsts bija vienprātīgs.
Tomēr - kāpēc vilcinājāties?
S. Ā. Vilcinājāmies līdz brīdim, kamēr Zatlera kungs pats piekrita. Tas gan notika tā kā pakāpeniski, arī intervijā jūsu laikrakstam, runājot par iesāktajiem darbiem, kam acīmredzot vajadzētu turpinājumu.
Es arī neteiktu, ka esmu kļūdījusies ar iniciatīvu par to diskutēt šeit, parlamentā. Kaut gan pretspiediens bija ļoti liels, šāda diskusija būtu ļoti aktuāla. To nobremzēja nevajadzīga politiskā greizsirdība. Tas šobrīd būtu labs forums un vieta diskusijām, lai pēc četriem gadiem mēs nenonāktu šādā pašā situācijā.
Vai PLL Zatlera izvirzīšana tomēr nav arī stratēģisks gājiens, lai plašsaziņā izskan: lūk, mēs to izdarījām?
Andris Šķēle. Amatpersonu izvirzīšana balstās arī citā loģikā. Pirms četriem gadiem Tautas partija un LPP/LC viņu izvirzīja, un pašlaik mēs tikai esam konsekventi. Mēs Valsts prezidentu nelamājām pēc pirmajām neveiksmēm un nebijām divkosīgi. Savulaik esam tikuši kritizēti arī par Ingunas Sudrabas un Alekseja Loskutova izvirzīšanu, bet kritiķi ir bijuši spiesti mainīt savas domas. Tā kā spekulācijām par kādiem mūsu manevriem šeit nav vietas.
Vai Zatlera tā sauktais ultimāts pirms pāris gadiem TP ir trauma?
A. Š. Tie, kam tā bija trauma, vairs nav TP rindās.
Tomēr tā runā.
A. Š. Aicinu par to nespekulēt, bet runāt par to TP, ka reāli ir - par to, kurai nav tie labākie laiki, bet kurai ir jādomā arī par nākotni un konsekventu rīcību. Mēs esam konsekventi, savu viedokli mainījuši neesam. Ir cilvēki, kam acīmredzot emocijas bija spēcīgākas par pragmatisku situācijas vērtējumu, un liela daļa no viņiem vairs nav mūsu rindās.
Kāpēc Saskaņas centrs nesteidzas iekļauties atbalsta Zatleram izteikšanas straumē?
Andrejs Klementjevs. Mēs paliekam pie nostājas, ka Zatleram pirmais atbalsts jāmeklē pie valdošās koalīcijas, tā ir viņu prioritāte. Ja mūsu balss tiešām ir tik svarīga, tad perspektīvā vajadzētu strādāt pie tā, lai iekļautu mūs varā. Es to saku par jaunu koalīciju.
Vienu vārdu sakot, jūs nesaredzat iespēju, ka Zatlers vajadzības gadījumā varētu nominēt premjeru no jūsu vidus un iekļaut jūs varā?
A. K. Nav tā, ka tas būtu mūsu pirmais uzdodamais jautājums prezidenta kandidātam. Tomēr, ja nākamajam prezidentam ir vajadzīgs mūsu atbalsts, tad viņam ir jāpalīdz mums kaut kā iekļauties varā, jāatbalsta reāla, normāla mūsu iespēja piedalīties izpildvarā.
Un kā jūs to iedomājaties detalizēti?
A. K. Ja Zatlers nejūtas drošs par 51 balss savākšanu valdošajā koalīcijā, tad lai atnāk pie mums un izskaidro, kāpēc viņš to nevar un kādas ir viņa šaubas par to. Un, ja mēs viņu atbalstīsim, tad gribam redzēt arī viņa plānu par mūsu piedalīšanos izpildvarā.
Prezidents jau neizvirza ministru kandidātus.
A. K. Bet, nominējot premjeru, viņš var dot nosacījumu, ka ir jāiesaista trīs lielākās parlamenta frakcijas. Pēc vēlēšanām pagājušajā rudenī tas būtu bijis ļoti noderīgi - ja premjers šajos laikos, kad jāpieņem ļoti grūti un nepopulāri lēmumi, būtu tajos iesaistījis visas trīs lielākās partijas. Šo iespēju vajadzēja dot. Bet ja ne, tad tagad - atvainojiet. Mēs esam ārpus politiskās spēles, un mēs atturamies.
Cik liela loma SC attieksmē pret Zatleru ir viņa nacionālajai politikai?
A. K. Mēs gribam redzēt, ka prezidents ir nācijas vienotājs - ne tikai latviešu, bet visu iedzīvotāju pārstāvis. Tas ir viens no pārmetumiem - ka viņš četru gadu laikā nevarēja vienot tautu. Mūsu vēlētāju vidū viņš nav populārs prezidents, lai gan it kā pauž arī viņu viedokli, kad runā kādos svētkos vai ārpus Latvijas. Viņa politiskie paziņojumi par valodu un vai viņš var vai nevar apsveikt pareizticīgos krievu valodā norāda, ka viņš nemeklē kontaktu ar krievvalodīgajiem Latvijā.
Vai nav īpatnēji, ka nacionālā apvienība Zatleram pārmet pretējo - pārlieku liberālismu nacionālajā politikā?
A. K. Tiem spēkiem, kas to apgalvo, ir tikai 5% Latvijas pilsoņu atbalsta. SC atbalsta vismaz 29%. Tas ir radikāls spārns, kas prasa no prezidenta vairāk, nekā viņš var dot. Bet mēs sakām, ka, ja mums integrācija ir prioritāte, ja gribam sagraut tos mūrus, kas uzcelti 20 gados, tad prezidentam tas ir jāpārstāv.
Un tomēr, vai SC nav gatavs panākt solīti pretī un skaidrot arī savam elektorātam, ka, lūk, Zatlera pozīcija pilsonības jautājumā nav pilnīgi mums pa spalvai, bet tā tāda nav arī pret nacionālo apvienību?
A. K. Mēs to varētu. Bet pagaidām nevaram dot tādu avansu cilvēkam, kas nemēģina neko darīt lietas labā. Jo cilvēki, kas par mums balsoja, ir redzējuši, kā Zatlers pret viņiem uzvedās šos četrus gadus. Mēs esam gatavi būt starpnieki un dot kādu uzticības avansu, bet tad Zatleram vajag kādu citu programmu. Tajā, ko viņš pateica Latvijas Universitātē, nebija ne vārda, no kā mans vēlētājs varētu būt drošs, ka nākamos četros gados integrācija uzlabosies.
Uzsvars uz pilsonību šeit pēc 1991. gada dzimušajiem gan bija labs. Tāpat teikums, ka «visi ir un būs mūsējie».
S. Ā. Cik dīvaini, ka Zatlera runā katrs ir sadzirdējis to, ko viņš tajā nav sadzirdējis. Attiecīgi tās trūkums ir, ka tā bija visiem un nevienam. Bija mēģināts aptvert tik lielu laukumu, ka beigās sadzirdējis nav ne SC, ne nacionālais bloks.
Lai gan tur bija it kā viņiem domāti uzstādījumi.
S. Ā. Jā. Bet tur bija par daudz visa kā, lai saprastu, kāda tad ir prezidenta pozīcija.
Nacionālais jautājums ir nozīmīgs arī TP, un sadarbība ar šai ziņā liberālāko LPP/LC bija iemesls vairāku TP biedru aiziešanai. Vai Zatlera izteiktā nacionālā politikas nostāja TP apmierina?
A. Š. Tieši universitātes runas sakarā sliecos piekrist Āboltiņas kundzei, ka Zatlera kungs tajā centās aptvert neaptveramo. Līdz ar to arī TP, tāpat kā jebkurā partijā, ir cilvēki, kas saka, ka vienu vai otru akcentu nesajuta.
Jo cilvēks ir sliecīgs uz negatīvo?
A. Š. Centiens bija labs, un varbūt šādi pat tiks iedibināta tradīcija, ka Valsts prezidents, kas kandidē uz nākamo termiņu, dod atskaiti par paveikto un skatījumu uz priekšu. Bet aktīvo politiķu vidū runa tika vērtēta kā remdena, lai neviens neapdedzinātos, lai neviens nepaliktu tramīgs.
Tomēr - vai Zatlera paustās nacionālās politikas nostādnes TP apmierina?
A. Š. Lielos vilcienos jā. Bet ir atsevišķi akcenti, par kuriem mēs gribētu droši vien jau viņa nākamās kadences laikā, ja tas būs lemts, ar Zatlera kungu uzturēt dialogu.
Un kas par akcentiem? Viens droši vien būtu demogrāfija?
A. Š. Tas neapšaubāmi ir svarīgi. Citās Eiropas valstīs, kur pašlaik trūkst darbaroku, šajās lielajās nācijās - pat tur ir satraukums par savu nacionālo identitāti. Un mazajai Latvijai, kur latviešu nav daudz vairāk par 50%, imigrācijas un demogrāfijas jautājums ir īpaši aktuāls. Virkne lietu demogrāfijā nav skaidra pat politiķu vidū, un es domāju, ka prezidents arī neredz kopainu un kā to labot.
Kā jūsu apvienības kopumā vērtē Valda Zatlera sniegumu un ieguldījumu Latvijas politikā?
A. K. Mēs uzskatām, ka ļoti laba bija vizīte Krievijā. To esam dzirdējuši no dažādiem cilvēkiem, kas tajā piedalījās, - gan no uzņēmējiem, gan amatpersonām. Viņš nolīdzināja arī vairākus asus jautājumus starp mūsu valstīm. Tas bija augsts līmenis. Ārpolitiski mums ir labs prezidents, kas šai ziņā gadu gaitā ir arī audzis.
Iekšpolitikā gan neesmu tik pārliecināts, jo arī pēc konsultācijām ar mūsu frakciju visas mūsu šaubas un brīdinājumi netika sadzirdēti un rīcība bija pretēja - par sociālo bloku un pensijām. Mēs ieteicām tos likumprojektus neparakstīt. Viņš parakstīja un Satversmes tiesā zaudēja. Tāpēc mēs to uzskatām ne tikai par parlamenta, bet arī prezidenta zaudējumu.
Pēc vēlēšanām, pirms tika nominēts Dombrovskis, mēs arī piedāvājām savus pakalpojumus, lai varētu daudz labāk strādāt parlamentā. Bijām gatavi uz nepopulāru lēmumu atbalstīšanu, ja vien mēs tiktu piesaistīti Ministru kabineta darbam. Bet atkal mēs palikām mazākumā un tagad redzam, ka likumdošana neiet tik raiti, kā gribētos.
Neizklausās visai cerīgi, ka SC varētu atbalstīt Zatlera kandidatūru.
A. K. Pagaidīsim, kamēr frakcijai būs tikšanās ar viņu. Pagaidām mūsu konsultācijas ar viņu bijušas visai tehniskas, tradīciju līmenī, bet ne kā padomu jautāšana. Un mēs esam apvainojušies par viņa rīcību pēc mūsu tikšanās reizēm.
S. Ā. Satversme prezidentam nosaka diezgan ierobežotas pilnvaras, tomēr katrs no līdzšinējiem atjaunotās Latvijas prezidentiem tās ir izmantojis un mēģinājis vēl paplašināt. Arī Zatlera kungs. Viņa prezidentūra nav bijusi viegla, jo iekrita grūtajā krīzes laikā ar izrietošajām sociālajām problēmām un attiecīgu emocionālo noskaņojumu. Bet viņš mēģināja izmantot to, ko prezidents var, - stabilizēt politisko situāciju, lai līdz ar ekonomisko krīzi tā nenonāktu līdz sociālajam sprādzienam. Un to viņš ir izdarījis ļoti labi. Tas ir viens no argumentiem, kāpēc Vienotība viņa kandidatūru atbalsta. Protams, nākamajos četros gados mums no stabilitātes ir jāiet arī uz izaugsmi, tomēr politiskā stabilitāte ir ļoti svarīga, un Valdis Zatlers to spēja nodrošināt.
Piekrītu SC kritikai par dažiem lēmumiem, kas koalīcijas mazspējas dēļ varēja būt arī labāki un korektāki. Bet prezidents tajā visā spēlēja stabilizējošu lomu, kas arī nākamajos četros gados būs ļoti svarīga.
A. Š. Kopumā vērtējums ir pozitīvs, tāpēc savu līdzšinējo rīcību un Zatlera kunga kandidatūru uzturam spēkā aizvien. Kad man kā politikas vērotājam no malas likās, ka Dombrovskis ir gatavs sabrukt zem to sarežģīto uzdevumu nastas, kas bija jārisina, ejot iekšējās devalvācijas ceļu, Zatlers spēlēja ļoti nozīmīgu lomu. Domāju, ka Dombrovskis par atbalstu visvairāk pateicības ir parādā tieši Zatleram.
Mana paša attieksme pret iekšējo devalvāciju ir nemainīga, ejot šo ceļu, visdārgāk samaksā nabadzīgākie tautas slāņi. Tāda nu ir pasaules pieredze.
Ir arī citas Zatlera iniciatīvas, pret kurām esmu atturīgs. Proti, par akcentu pārlikšanu par labu prezidentālai valstij. Nezinu ES nevienu tik mazu valsti, kas būtu izteikti prezidentāla. Tas piestāv lielām valstīm, kuru ietekme un bieži vien arī robežas paplašinās. Arī Senā Roma bija republika un tikai vēlāk kļuva par viena imperatora valsti. Tāpēc šo risinājumu es vērtēju ļoti piesardzīgi. Tas šķiet nepareizs glābšanās ceļš aiz iedomāta varoņa tēla. Es tādu drīzāk gribētu redzēt katras ģimenes ietvaros - kādu, kas tiek galā un spēj organizēt arī sabiedrību nevalstiskajā sektorā, nevis tikai cerēt, ka būs viens, kas atrisinās visu. Tāpēc ceru, ka Saeimā mēs par šiem priekšlikumiem debatēsim ļoti nopietni.
S. Ā. Pilnīgi noteikti. Turklāt es arī nekad neesmu bijusi prezidentālas valsts aizstāve. Diskusija Vienotības frakcijā par šo uzrādīja, ka ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, ko mēs ar tādiem grozījumiem iegūtu.
Vai SC arī šī ideja šķiet sveša?
A. K. Tā nav. Mēs varētu deleģēt arī tautai balsot par prezidentu. Skaidrs, ka tad vajadzētu papildinājumus par viņa tiesībām un pienākumiem. Bet mēs uzskatām, ka diskusijai jābūt Juridiskajā komisijā un ar speciālistiem. Bet lai parlaments šodien tā brīvprātīgi padalītos ar varu... Nu, tas ir diezgan revolucionāri. Mēs esam gatavi diskutēt par konkrētajiem priekšlikumiem, bet pāriet uz citu modeli mēs neesam gatavi. Bijušajā PSRS teritorijā ir daudz valstu ar prezidentālu varu, bet viņi ir vēl dziļākā krīzē par Latviju.
A. Š. Es personīgi vienmēr esmu bijis par stipru izpildvaru, un arī TP ir gatava atbalstīt tādas pilnvaras, kas nostiprina Ministru prezidenta un valdības institūtu. Vai tur ir Dombrovskis vai cits, no tā mūsu nostāja nemainās - izpildvarai ir jābūt ļoti spēcīgai.
S. Ā. Jautājumi par prezidentālu valsti vai pilnvaru paplašināšanu kā meklēšana pēc kaut kā, kas visu atrisinātu, ir pirms katrām prezidenta vēlēšanām. Tikai jautājums ir, vai tas tiešām problēmas atrisinātu. Tā ir plaša un sarežģīta diskusija. Ne tāpēc, ka parlaments negribētu dalīties ar varu, bet tāpēc, ka Satversmē jābūt ļoti precīzi atrunātām katras varas pilnvarām, un jāsaprot, ko tieši sasniegsim, kaut ko mainot.
Vai Valdis Zatlers spētu nākotnē attaisnot tās cerības, kuras, pēc jūsu apvienību domām, viņam nav izdevies līdz šim?
A. K. Frakcijā ar viņu runāsim par konkrētiem jautājumiem, un tad jau redzēs. Bet mēs savu nostāju pirms balsojuma paudīsim skaidri un nemēģināsim taisīt nekādas intrigas.
Būs vienotais balsojums?
A. K. Jā. Brīvo balsojumu pašreiz nevaram atļauties. Mēs būtu gatavi palīdzēt, bet tikai uz balsošanas otro kārtu, - gan ar savu kandidātu, gan tādu meklēšanu. Latvijā ir daudzi, kas šo augsto misiju spētu veikt.
Visi tā saka, tikai neviens tos daudzos nesauc vārdā.
A. K. Tāda tradīcija kopš Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanas. Pieci kandidāti tolaik izgāja caur visiem TV kanāliem un visu procedūru, bet pēdējā brīdī parādījās un tika ievēlēta cita persona.
A. Š. Pašlaik ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu šāda situācija vairs nav iespējama.
Tad ko Vienotība sagaida no nākamā prezidenta?
S. Ā. Joprojām tā ir politiskās sistēmas stabilizētāja loma - to saprast un apzināties. Augstākajām amatpersonām un politiķiem kopā ir jāvar motivēt sabiedrību uz izaugsmi.
A. Š. Savulaik es Zatlera kungu kā labu ārstu atbalstīju šim amatam, jo ārstam svarīgi ir nevis izdabāt pacientam, bet izturēties maksimāli profesionāli, lai pacientam būtu vislabāk. Arī prezidentam pret lemjamajiem jautājumiem ir jāizturas neitrāli un precīzi. Šādas precizitātes diemžēl trūka viņa universitātes runā. Tāpēc TP sagaidītu, ka Zatlera kunga kā prezidenta profesionalitāte un neitralitāte vēl nostiprinātos.