Sien sieru
Atrodam Saulkalnes ielas malā. Sirreāls skats. Izkapts šņarkst, garām aizkauc trolejbuss, mobilo sakaru reklāma aicina «Pievienojies tūkstošiem, kuri neizmet naudu!». Un Veronika neizmet. Jau vairākus gadu desmitus privātmājas pagalmā audzē gan kazas, gan vistas, jo «man audžumamma iemācīja - ja tev grūti, neprasi no citiem! Neubago! Audzē lopiņus, būs iztikšana!». Savulaik bijušas arī bites un truši un gluži tāpat kā kaimiņiem arī cūkas un govs, taču ar gadiem mājlopu pulks samazinājies.
«Cik man gadu? As-toņ-des-mit-seši,» Veronika noskalda vienā ritmā ar galodas cirtieniem pa izkapti. Viņa dzimusi Latgalē, augusi Kurzemē. Atceroties ulmaņlaikus, aizsapņojas: garš galds bijis, pilns ēdieniem, visa saime sasēdusi. Tad atnākusi uz Rīgu strādāt par vilcienu pavadoni, tad uz VEF. Uzcēlusi māju. «Tad jau varēja dzīvot, bet ko tagad? Kā izdzīvot? Pensiju nogrieza. Latviešiem tik grūti gājis, vai tiešām vēl tagad jāmokās?» Veronikai sāk trīcēt lūpas un balss. Viņa ar lakata stūri izslauka acis. «Es nevaru pierast pie tiem cilvēkiem, kas te tagad dzīvo! Nevaru. Mani jau te apsaukā, jo es ne vienam vien pateicu, ko domāju.»
Dodamies apskatīt kazas. Durvis Veronika atslēdz pieliecoties, jo atslēga iesieta lakata stūrī. Kazas Nātre un Vārpa piesietas garās virvēs pie ābeles. Pa ziemu viņas dzīvojot pagrabā. Arī vista un gailis. «Kad pirku, prasīju - kurš cālītis būs vista, kurš - gailis. Pārdevēji neteica. Tā nu sanāca trīs gaiļi un divas vistas. Šie abi jau man ir ilgus gadus, ilggadīgie.»
«Kā gribat, varu ne tikai pieniņu iedot, bet biezpienu ar,» Veronika izvada pa vārtiem ar burku piena. Kazas piens esot ļoti veselīgs, un jau rīt es būšot skaistāka.
Gailis bez galvas
Veronika pastāsta, ka gan Ulmaņa gatves malā, gan Mārupē ganoties zirgs. Dodamies turp. Nav. Iveta Kociņa, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku aizsardzības nodaļas vadītāja, apliecina, ka savulaik Ulmaņa gatvē zirgs ganījies, taču saimnieks sodīts par cietsirdīgu izturēšanos.
Mājlopu turēšanu Latvijā regulē MK noteikumi. Katra pašvaldība gan varot noteikt arī savus normatīvos aktus. Askolds Kļaviņš, Rīgas domes Vides departamenta vadītājs, skaidro, ka īpašu noteikumu mājlopu turēšanai nav, jo līdz šim nav bijusi nepieciešamība. Pietiekot ar valstiska līmeņa likumiem par dzīvnieku labturību un aizsardzību. «Ja kazas sāks ganīties Kronvalda parkā, tad gan domāsim, ko darīt,» Askolds Kļaviņš teic, ka viņa septiņos darbības gados problēmas radījuši tikai izsprukuši zirgi. Ja mājlops apdraudētu sabiedrisko drošību, tiktu iesaistīta pašvaldības policija, kas saimnieku administratīvi sodītu. «Reiz Veronas centrā manīju kazas, kuras smuki sakopa zālienu. Kamēr mājlopi Rīgas ietvju malās darbojas kā bioloģiskās pļaujmašīnas, iebildumu nav.»
Dodamies uz Graudu ielas pārbrauktuvi, kur reiz manīju smuku zirgu. Nekur neredz. Toties netālu vīd divas siena gubas. Pretim izskrien maza meitene vaļā matiem, kas sniedzas līdz viduklim, atglauž tos ar rozā stīpiņu. Anna. Lēnākā solī seko vecmāmiņa Janīna. Viņa esot dzimusi Latgalē, taču dzīvo Rīgā pastāvīgi. Privātmāju iegādājusies treknajos gados un, tā kā zemes gana, pagalmā izlēmusi izmitināt vistas, ko atvedusi no mājas Plakanciemā. Gaiļiem ir arī vārdi - Miķelis un Petjka. «Kā vistas dēj? Ļoti labi. Zosis arī dēj. Salīdzinot zosu olu stiklainos dzeltenumus, vistu ir maigāki, taču pīrāgos un kūkās garšo vienlīdz labi.»
Vistām pilsētas dzīve tīkot, ja vien netraucētu lapsa. «Kādu rītu dzirdu - suns rej. Skatos - tāds kā kaķis atsperas un ar salto pārlec pār žogu.» Janīna atradusi visas vistas nokostas, rindiņā saliktas. «Gailim bija nokosta galva,» piebilst Anna.
Par kazu iegādi no kaimiņiem izlemts, kad atklājies, ka Annai ir alerģija pret govs pienu. «Dokumenti mums ir kārtībā,» Janīna stāsta, ka lielajām kazām ausīs ir krotālijas un PVD zina par kazu esamību. «Es gribētu iemācīties slaukt,» ieminas Anna. Tad jau govi ar vajag sētā?! Janīna atmet ar roku. Nē. «Bet bulli?» Anna nerimstas. «Arī nē, meitiņ. Tītarus gan es gribētu. Tādi interesanti.» Pagaidām gan pietikšot ar āžiem, kuri te dzīvos saules mūžu. Ragainis, Nagainis un Pelēcis.