Gan vēsturiski spēcīgās saites, gan Krievijas principiālā pretestība Rietumiem ir galvenie iemesli, kādēļ Maskava nevēlas atbalstīt ANO Drošības padomē (DP) aktīvi apspriestās iespējamās sankcijas pret Sīriju, kur kopš pērnā marta ar bruņotu spēku tiek apspiesti pārsvarā miermīlīgi protesti pret autoritārā prezidenta Bašāra el Asada režīmu.
Var zaudēt miljardus
Gandrīz gada laikā kopš tautas sacelšanās sākuma Sīrijā ir nogalināti aptuveni 5000 cilvēku, liecina dažādu cilvēktiesību organizāciju aplēses. ASV un to sabiedrotās Eiropā uzskata, ka pret Sīriju ir jāievieš plašas starptautiskās sankcijas, kuras palīdzētu gāzt B. el Asadu. Visefektīvākās tās būtu, ja tiktu pieņemtas ANO DP, bet ir skaidrs, ka pret tām iestātos Krievija, kurai ir veto tiesības.
Maskavā bāzētais Pasaules Ieroču tirdzniecības analīzes centrs (CAWAT) ziņo, ka Sīrija ir septītais lielākais Krievijas ieroču pircējs. Pēdējo desmit gadu laikā Sīrijā ir nonākuši 10% no Krievijas kopējā eksportētā ieroču apjoma.
Sankciju, kas ietvertu arī ieroču embargo, gadījumā Krievija varētu zaudēt aptuveni 5 miljardus dolāru (2,7 miljardi latu). Pašreiz Krievijai ar Sīriju ir spēkā 1,5 miljardus dolāru (810 miljoni latu) vērts ieroču piegādes līgums, bet sarunu stadijā ir vairāki līgumi 3,5 miljardu dolāru (1,89 miljardi latu) apmērā, atsaucoties uz CAWAT, raksta The Christian Science Monitor.
Šomēnes Maskava saņēma rietumvalstu pārmetumus pēc tam, kad Sīrijas ostas pilsētā Tartūsā, kas pēc 2012. gada kļūs par Krievijas kara flotes pastāvīgo bāzes vietu Vidusjūrā, ieradās vairāki Krievijas karakuģi, kas, iespējams, piegādāja ieročus un munīciju. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Maskavai nevienam nav jātaisnojas, jo Sīrijai tiekot pārdots tikai tas, ko atļauj starptautiskie likumi.
Putinam bail no revolūcijas
Krievija spītīgi aizstāv B. el Asada režīmu, jo nevēlas pieļaut Lībijas scenārija atkārtošanos. Pērn arī Krievija ANO DP nobalsoja par Lībijas gaisa telpas slēgšanu, lai aizsargātu civiliedzīvotājus. NATO šo lēmumu izmantoja, lai sniegtu bruņotu palīdzību Lībijas opozīcijas spēkiem cīņā pret diktatora Muammara Kadāfi armiju.
S. Lavrovs jau ir apsūdzējis rietumvalstis slepenā palīdzības sniegšanā Sīrijas opozicionāriem. «Neviens nevar noliegt, ka atsevišķi spēki slepus piegādā ieročus Sīrijas ekstrēmistiem, kuri mēģina izmantot protestu kustību, lai sasniegtu savu mērķi uzurpēt varu,» apgalvo Krievijas ārlietu ministrs.
Analītiķi domā, ka Maskavas nostāja ir saistīta ar Kremļa bažām par pieaugošo opozīcijas kustību, kurai kārtējā autoritārā režīma krišana Tuvajos Austrumos varētu būt iedvesmojoša. «Premjerministram Vladimiram Putinam ir reāla paranoja no krāsainajām revolūcijām. Viņš demokrātiskos opozicionārus uztver kā Rietumu sazvērestību rezultātu,» uzskata liberālā izdevuma Ježedņevnij Žurnal redaktors Aleksandrs Golts un piebilst, ka šāda retorika pastiprināsies pirms martā paredzētajām Krievijas prezidenta vēlēšanām, kurās prognozē V. Putina uzvaru.